No augusta ir samazināts gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas ēdienkartēs. Normatīvais regulējums ietekmē ne tikai patērēto produktu apjomu, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu skolās un pirmsskolās. 30% no visiem pārtikas atkritumiem Zviedrijā veido tieši skolu un pirmsskolu maltīšu pārpalikumi.
Kad runājam par izdegšanu, lielākoties tiek domāts par pieaugušiem cilvēkiem, kuri strādā algotu darbu. Taču ikdienas nodarbju līdzsvara zudums, pārslodze mācībās, brīvā laika deficīts mēdz piemeklēt arī skolas vecuma bērnus, kuri par izdegšanu signalizē pavisam citādāk.
Iespējams, daļa cilvēku uz šo jautājumu atbildēs: neko, jādzīvo šodienai, jo rītdiena tāpat ir pārāk neparedzama. Tajā pašā laikā prognozes liecina, ka pensionāru skaitam attiecībā pret darbspējīgiem iedzīvotājiem gan tagad, gan nākotnē ir tendence pieaugt. Kā tas ietekmēs mūsu pensiju apjomu, un vai varam kaut ko darīt jau šodien, lai parūpētos par savām vecumdienām?
Atkal krustcelēs. Valdības pačib, mainās, pazūd, uzrodas no jauna, muldas joprojām. Normāli būtu, ja no tā kaut kas ne vien mainītos, bet mainītos uz labu. Reizēm kaitina teju plānprātīgā muldēšana pa virsu, kurai gar acīm, ausīm zib vīzijas, prioritātes, transformācijas, darāmie darbi, koalīcijas plašināšana, šaurināšana, bet apakšā sen zināmais un banālais, ka politikā draugu nav, pat ideālu nav, ir tikai intereses, kas tālāk par ietekmi, varu, naudu un slavu nesniedzas.
Nesen pārdzīvotā krusas vētra vairākas mājsaimniecības Latvijā atstāja ar bojātiem vai pat pilnībā norautiem jumtiem, kā rezultātā šobrīd vairākās vietās Latvijā notiek aktīvi jumtu atjaunošanas darbi. Jumta segumu eksperti no “Eternit” apkopojuši izaicinājumus, ar kuriem var saskarties jumta atjaunošanas darbu gaitā.
Vai esi kādreiz dzinis sava mājokļa sienā naglu un aizdomājies, kas īsti atrodas sienā? Vai tur gadījumā nav izvietots kāds elektrības vads vai cita svarīga detaļa, kurai nejauši vari trāpīt? Varbūt tevi kādreiz ir mocījusi ziņkāre, kāpēc, klauvējot pa sienu, tā dažās vietās mēdz skanēt cauri?
Latvijas ekonomikas izaugsme šobrīd ir apstājusies un šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir atkal nokļuvusi mīnusos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP, neskaitot inflāciju, bija par 0,5% mazāks nekā pirms gada.
Šodien, Zinību dienā, visās Latvijas skolās skanēs pirmais zvans un jaunais mācību gads būs sācies. 1. septembris ir diena, ko ar priecīgu satraukumu gaida gan bērni, gan vecāki, gan pedagogi.
Latvijas tautsaimniecība buksē, jo divi lielie ekonomikas "vaļi" – patēriņš un eksports – būtiski savārguši. Ekonomiku no lielāka krituma šobrīd glābj ES fondu veicināts investīciju kāpums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati liecina, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās otrajā ceturksnī saruka par sezonāli koriģētiem 0,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt kritums pret pērnā gada attiecīgo ceturksni nekoriģētos datos bijis 0,5% apmērā. Jaunākie dati saskan ar "Swedbank" augustā publicētajām prognozēm par Latvijas ekonomikas stagnāciju 2023.gadā.
2.ceturksnis bija laiks, kad viena liela Latvijas ekonomikas ķibele vēl nebija beigusies, bet cita jau bija sākusies. Aizvadīto divu gadu importa sadārdzinājuma radītais slogs jau mazinājās, taču patērētāji vēl turpināja maksāt augstajām gāzes cenām atbilstošus rēķinus, tikmēr patēriņa preču piegādātāji izejvielu un enerģijas izmaksu kritumu patērētājiem novirza ļoti "taupīgi".
Lai arī to ne vienmēr apzināmies, sociālā vide un apkārtējo attieksme ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku ieradumus, tostarp arī to, vai persona sāks smēķēt un turpinās to darīt ilgstoši. Parasti pirmā saskare ar cigaretēm ir pusaudžu vecumā, bet, mainoties sociālajai un darba videi, draugiem vai arī pateicoties kādam būtiskam dzīves notikumam, ieradumi atkal var kardināli mainīties.
