Jaunu cilvēku vidū visā Eiropā aktivitāte asins ziedošanā ir samērā zema. Iemesli tam ir dažādi – gan kulturāli, gan sociāli, tomēr pamatā lielākais izaicinājums pie novecojošas Eiropas populācijas, ir piesaistīt tieši jaunus cilvēkus asins ziedošanas procesam. Jaunu cilvēku piesaistīšana asins ziedošanai mēdz būt sarežģīta, jo bieži vien viņi dzīvo pārsātinātā informācijas plūsmā, kur svarīgus vēstījumus ir grūtāk pamanīt un uztvert.

Līdzīgi kā pie mums Latvijā, arī citviet pasaulē ziņu kanāli nemitīgi nāk klajā ar jaunāko informāciju saistībā ar pavērsieniem Ukrainas un ASV attiecībās. Uzklausījām vairākus ārvalstīs dzīvojošos latviešus, kas apstiprina: jautājumi pēc 28. februārī notikušajām sarunām Baltajā namā ir asi un jūtami ik uz soļa. Santa Lozinska ar ģimeni dzīvo Kanādā un jūt, ka teju visa valsts politika ir Ukrainu atbalstoša, atbalsts nemazinās arī tagad, kad pašu valsts attiecības ar ASV ir saspīlētas. Arī Līga Politere-Larsena no Dānijas norāda, ka valsts līmenī pat nav jautājuma, vai būtu jāsamazina atbalsts Ukrainai. Viņa saka: Dānija atbalsta Ukrainu jau no paša kara sākuma.

Mājokļa elektroinstalācijas pārbaude ir jāveic ne retāk kā reizi 10 gados – tas noteikts Ministru kabineta ugunsdrošības noteikumos. Tomēr socioloģiskās aptaujas rāda, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par šīs pārbaudes obligātu nepieciešamību, un arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atklāj satraucošu tendenci – no ap 1500 pērn pārbaudītām daudzdzīvokļu ēkām gandrīz pusē elektroinstalācijas pārbaudes nebija veiktas. Kā norisinās elektroinstalācijas pārbaude un kādi ir signāli, ka tā jāveic nekavējoties?

Laiku palaikam sabiedrībā dzirdamas diskusijas par spēcīgu līderu nepieciešamību gan politikā, gan uzņēmējdarbībā, gan kultūrā un izglītībā. Vai šobrīd tādi ir redzami Latvijā?