Valsts kontrole nule nākusi klajā ar ārkārtīgi kritisku vērtējumu par "Rail Baltica" projektā pieejamo finansējumu. Arī pasažieri nav aizmirsuši tehniskās nepilnības jauno elektrovilcienu sāgā.
Jautājums par seksuālo izglītību ir aktuāls jau vairākus gadus, un tam joprojām nav rasts risinājums. Ik pa laikam notiek diskusijas lēmumu pieņēmēju līmenī un publiskajā telpā, ik pa laikam parādās kādi materiāli vai programma, kas sabiedrībā raisa pamatotu vai nepamatotu sašutumu. Tāpat diskusiju centrā nereti ir jautājums par vecāku tiesībām, robežām, seksuālās izglītības saturu, formu, mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem.
Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lai brauktu uz klosteri, jābūt motivācijai. Pat ja tā ir tikai interese, nekas vairāk. Vēl jo vairāk, ja esi bezdieve. Citiem vārdiem sakot – netici Dievam. Tomēr dzīvē ir tā iegrozījies, ka vienu klosteri esmu apmeklējusi vairākas, ja ne daudzas reizes. Tas nebūt nav pretrunā ar manu pasaules uzskatu, jo klosterus un baznīcas vērtēju no kultūrvēsturiska aspekta. Tas, par ko šeit rakstu, ir Pihticas sieviešu klosteris Igaunijā.
Nereti Latvijas valsts pārvaldei tiek pārmesta nespēja izmantot Eiropas Savienības (ES) līdzekļus un ieguldīt tos tur, kur tas visvairāk ir nepieciešams. Veselības aprūpes jomā cenšamies šo mītu lauzt. Esam uzsākuši vērienīgu projektu, kas, jēgpilni ieguldot ES līdzekļus, uzlabos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību. Valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi tiks pilnveidoti un kļūs efektīvāki. Tas tiks panākts, iesaistot dažādus veselības aprūpes sistēmas dalībniekus – ārstniecības iestādes, universitātes un uzņēmumus.
Sākoties vasaras brīvlaikam, vecākiem nereti nākas lauzīt galvu, kā nodarbināt savus bērnus, lai viņi šo laiku pavadītu pēc iespējas jēdzīgāk. Izmantot iespēju bērnus pieteikt kādā no vecumam atbilstošām nometnēm? Meklēt darba iespējas kādā pašvaldības iestādē vai uzņēmumā? Vai arī vienkārši ļaut atpūsties un laiku pavadīt kopā ar draugiem?
Saskaņā ar aptaujas datiem 85% smēķētāju Latvijā piekrīt, ka izsmēķi ir atkritumi, kas rada vides piesārņojumu, tomēr 56% atzīst, ka viņiem nerūp, kur izsmēķi tiek izmesti, liecina “Latvijas Zaļā punkta” veiktā aptauja. Līdzās citiem toksiskajiem atkritumiem izsmēķi kļūst par mīnu ar laika degli, kas agri vai vēlu piesārņo visu tai apkārt, un katrs, kurš nomet izsmēķi zemē, piedalās šīs mīnas aktivizēšanā. Kāpēc ir vērts paspert dažus soļus līdz miskastei? Var atrast vismaz piecus labus iemeslus!
Nefinanšu ziņošana, kas drīzumā kļūs par pienākumu lielajiem uzņēmumiem, vēlme iekļauties atbildīgas piegādes ķēdēs, rada pieprasījumu pēc jaunas profesijas – ilgtspējas speciālistiem, kurus Latvijas augstskolas nesagatavo.
Izveidojot finanšu plānu un virzoties pretī mērķu sasniegšanai, svarīgi laiku pa laikam savu plānu koriģēt. Līdzīgi kā, sākoties siltajai sezonai, mēs mainām savu garderobi, mainoties gadalaikiem, ieteicams pārskatīt savu budžetu un izvērtēt, vai visa nopelnītā nauda nonāk tur, kur tai būtu lielākā vērtība.
Vasaras sākšanās priecē ne tikai cilvēkus, bet arī meža zvērus: maijā daudziem dzīvniekiem ir pārošanās periods, taču, tāpat kā cilvēki, dzīvnieki mīlas reibonī kļūst izklaidīgi un vieglprātīgi. Pēc apdrošināšanas sabiedrības “Balta” datiem, KASKO klienti piesaka vidēji 1600 atlīdzību gadā par sadursmēm ar dzīvniekiem, un 2023. gadā par šādos negadījumos automašīnām nodarītajiem bojājumiem izmaksāti 3,5 miljoni eiro. Tā kā daudzi klienti policijai neziņo, bet vēršas tikai pie apdrošinātāja, realitātē negadījumu skaits ir lielāks, nekā oficiāli reģistrēts Valsts policijā, – “Balta” statistikā vien tie ir vidēji 5 notriekti dzīvnieki dienā.
Medicīnas māsas profesija ir neaizstājama un ārkārtīgi nozīmīga, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko pakalpojumu pieejamību. Ņemot vērā to, ka medicīnas joma kļūst aizvien robotizētāka, arī māsām ir iespēja izmantot inovatīvas metodes gan praksē, gan nodarbojoties ar pētniecību starptautiskā līmenī. Darbu ar pacientiem katrā veselības aprūpes iestādē vada virsmāsa. Viens no virzītājspēkiem šajā profesijā ir spēja būt labam līderim, lai vadītu komandu un apzinātu cilvēkresursus – ārstus, māsas un viņu palīgus. Lielai daļai pacientu tieši virsmāsa palīdz izprast situāciju, atbalstot praktiski un emocionāli, lai pacients un viņa tuvinieki saņemtu vislabāko pieejamo aprūpi un būtu informētāki, zinošāki un nezaudētu dzīves kvalitāti. Par dažādām šīs atbildīgās profesijas darba niansēm un daudzām citām interesantām lietām mūsu sarunā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļas virsmāsu Mg. sc. sal. Janu Živu.
