Pirms īpašuma iegādes cilvēki primāri vēlas izpētīt, ko nozīmē dzīve konkrētajā apkaimē. Ar mērķi palīdzēt labāk orientēties šajā izaicinājumā, Valsts vides dienests (VVD) ir sagatavojis informatīvus materiālus, kuros izklāstīts, kas jāņem vērā, iegādājoties zemes īpašumu tā apbūvei, un kā veiksmīgai tai sagatavoties, lai novērstu potenciālos riskus.
“Man ir lieliski audzēkņi, no kuriem varu mācīties,” saka pieredzējusī dejotāja Karīna Lapšina, kura nupat saņēmusi Ādažu novada domes apbalvojumu par izcilu pedagoga darbu. Lai virtuozi apgūtu dejas mākslu un varētu nodoties savai sirdslietai, Karīnai ir nācies tikt galā arī ar dažādiem dzīves izaicinājumiem. Bet tas viss ir bijis tā vērts, un gūtā pieredze nu ir kļuvusi par dārgumu vācelīti, ar kuru dalīties.
Vairāk nekā puse sabiedrības uzticas tikai Latvijas spēka struktūrām - Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticas 65% un Valsts policijai 55% aptaujāto, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Jau šo svētdien, 1.decembrī, atzīmēsim Pirmo adventi, kad mājās ienāks svētku sajūta – koši adventes vainagi, svecīšu liesmiņas un lampiņu virtenes kā iekštelpās, tā mājas ārpusē. Diemžēl Ziemassvētku gaidīšanas laikā ugunsdzēsējiem glābējiem un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem pieaug izsaukumu skaits, kuros jāsteidzas palīgā cilvēkiem, jo notikusi nelaime.
Tumšs, saule starp mākoņiem parādās reti. Ejot uz darbu, ārā vēl ir tumšs, nākot mājās, atkal ir tumsa. Gada tumšais periods ir laiks, kad cilvēki pastiprināti mēdz slīgt depresijā. Citi to sauc par rudens depresiju. Ārsti atzīst, ka nav tādas rudens depresijas, tomēr nenoliedz, ka tumšais laiks pastiprina iespēju tajā ieslīgt depresijā, savukārt siltā un saulainā laikā cilvēki jūtas daudz labāk.
Šķiet, tas bijis visbaisākais, kas par mums izskanējis nule aizvadītajā valsts svētku un par Patriotisma mēnesi dēvētajā novembrī. “Latvija ir iegājusi nāves spirālē!” – tā pēc “Spēlmaņu nakts” ballēšanās otrā rītā izteicies pazīstamais režisors Alvis Hermanis, vēršoties pret politiķiem, kuri valsti vedot uz “kapsētu”. Un vienlaikus tikai viena interneta portāla plašumos nozibējuši 303 ar lielāku vai mazāku skaļumu pasniegti komentāri. Pats saspringu neziņā, ko nu teikt, ko domāt. Par laimi, izpalīdzēja kolēģe Ilona Noriete. Viņas intervija ar kādu jauku kundzīti neviļus deva tādu prettriecienu, ka negantajam režisoram nāktos ja ne gluži saļimt, tad vismaz savaldīties par panikas celšanu sabiedrībā.
Algu pieauguma temps saglabājas straujš, un gads kopumā sola kāpumu ievērojami virs vēsturiski vidējā līmeņa. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada 3. ceturksnī bruto algu kāpums bijis 9,9% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala “www.prof.lv” maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts.
Nav nekā interesantāka un izaicinošāka par cilvēku attiecībām, atzīst Ilze Upīte, pieredzējusi žurnāliste un, kā pati saka, sirdī rakstniece. Profesionālajās gaitās viņai ir bijusi iespēja satikt ļoti daudz kolorītu personību un izzināt pasauli. Bet vienubrīd pienāca laiks īstenot sen loloto sapni par grāmatu – Ilzes manuskripts literārajā konkursā ieguva godalgotu vietu un tika izdots. Nākamgad pie lasītājiem nonāks jau piektā viņas grāmata. Nu maisam gals ir vaļā un nerakstīt vairs nevar, smej Ilze. Par uzdrīkstēšanos, rakstīšanas procesu un to, cik svarīgi ir savējie blakus, – šajā sarunā.
Novembrī, Latvijas mēnesī, atceramies ne vienu vien mūsu tautas un valsts varoni, kuram varam pateikties par mūsu valsti un tautas sasniegumiem. Visbiežāk šie cilvēki ir no vistiešākās Latvijas tapšanas vēstures pirms nu jau vairāk nekā gadsimta – piemēram, Jānis Čakste. Un tas šķiet pašsaprotami. Tomēr ir vērts ieskatīties arī nedaudz senāk, jo vēsturiskie notikumi nekad nerodas ne no kā, bet ir iepriekšējas attīstības ķēdes rezultāts. Tāpēc vēlos pievērsties diviem latvjiem, abiem ar mūsu vēsturei interesantu rozīnīti, – Ernstam Glikam (1654– 1705) un Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796).
Dzimušo skaits Latvijā sasniedzis vēsturiski zemāko līmeni, un pirmo reizi deviņu mēnešu laikā piedzimuši mazāk nekā 10 tūkstoši bērnu. Šogad reģistrēti tikai 9716 jaundzimušie, kas ir par 12,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.
