Uzsākot cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” piekto sezonu, 28. februārī plkst. 13.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz literatūras pētnieka un rakstnieka Gunta Bereļa priekšlasījumu “Visvaldis Lāms: Rakstnieks dzīvo ar laikmetu un top mocīts kopā ar laikmetu”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā.
Atvadoties no ziemas un sākot domāt par pavasara darba cēlienu, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Meteņu svētku izskaņā 21. februārī no plkst. 11.00 līdz plkst.15.00 aicina uz Pīrāgu cepšanas darbnīcu muzeja jaunsaimniecībā.
Turpinot pāreju uz modernākām mobilo sakaru tehnoloģijām, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” naktī no 17. uz 18.februāri plkst. 2.00 veiks 3G tīkla atslēgšanu Siguldas, Salaspils, Ādažu un Ropažu novadā. Tas ir nākamais solis uzņēmuma plānā pakāpeniski pārtraukt 3G pārklājumu visā valstī, lai esošos resursus izmantotu jaudīgāku un efektīvāku 4G un 5G tehnoloģiju attīstībai, informē “Bite Latvija” pārstāvji.
Latvijā valsts nodrošinātas diennakts neatliekamās veterinārās palīdzības sistēmas izveide nav finansiāli īstenojama, aģentūrai LETA atzina Zemkopības ministrijā (ZM), komentējot sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv", kas aicina Latvijā veidot valsts finansētu diennakts neatliekamās veterinārās palīdzības sistēmu.
Šogad, janvāra un februāra laikā, reģistrēti 20 nāves gadījumi, kas saistīti ar vispārēju ķermeņa atdzišanu, izriet no Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra (VTMEC) sniegtajiem datiem. Janvārī Latvijā sākās ilgstošs sals, bieži temperatūrai noslīdot zem -20 grādiem.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 158 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem četri bijuši ar cietušajiem, bet vienā avārijā bijis arī bojāgājušais, liecina Valsts policijas apkopotā operatīvā informācija.
Pirmdien vakarā zaudējumus Reģionālās līgas pamatturnīra priekšpēdējās spēlēs piedzīvoja gan basketbola klubs “Saulkrasti” savās mājās, gan Siguldas sporta skolas komanda izbraukumā. Abām gan joprojām ir labas izredzes kvalificēties izslēgšanas turnīram.
Pirms vairāk nekā divdesmit gadiem man gadījās piedzīvot īsu, bet pietiekami daiļrunīgu domapmaiņu par olimpisko kustību. Tas notika uz prāmja kaut kur Baltijas jūrā. Šajā laikā norisinājās olimpiāde, tāpēc uz kopklāja TV, kur parasti fonā skan dažādi humora šovi vai filmas, kāds skatījās translāciju no olimpiskajām spēlēm, gan jau vieglatlētiku. Pēkšņi ierasti miegaino atmosfēru pārtrauca piedāvājums pārslēgt uz kādu citu kanālu, uz ko tūlīt – kā atbalss – atskanēja: “Ģerevņa, tās ir olimpiskās spēles!” Šāds arguments, protams, neder vienmēr un visur, tomēr tas konspektīvi iekrāso olimpisko spēļu “piegaršu” – kaut kas no pasakas, kaut kas no sapņa.
