Aprīļa rūpniecības dati neiepriecina, maigi izsakoties. Apstrādes rūpniecības izlaide pret martu samazinājās par 3,0%, kas ir daudz izmaiņām mēneša laikā. Savukārt attiecībā pret pērno aprīli ražošana samazinājās pat par 5,0%. Sezonāli izlīdzinātais ražošanas apjoms bija mazākais kopš pandēmijas sākuma radītā jucekļa.
Pirmdien, 3. jūnijā, tiek atzīmēta Starptautiskā velosipēdu diena, tādēļ Valsts policija atgādina par drošību, piedaloties ceļu satiksmē ar velosipēdu. Tāpat tikko ir iesācies skolēnu vasaras brīvlaiks, kas nozīmē, ka satiksmē piedalīsies vairāk velobraucēji – ne tikai pieaugušie, bet arī mazākie satiksmes dalībnieki. Lai pārvietošanās satiksmē ar velosipēdu nebeigtos ar traumām, Valsts policija aicina ņemt vērā dažādus drošības padomus.
1989.gada 5.maijā okupētās Latvijas tā laika likumdevējs – Augstākā Padome – likumiski nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu. Ir pagājuši 35 gadi, mainījusies politiskā, ekonomiskā un sociālā sistēma, daudzi tā laika lēmumi vairs nav saprotami vai aktuāli, tomēr latviešu valodas lietojuma jautājums Latvijā arvien ir ļoti aktuāls.
Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam? Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.
Pat visrūpīgāk organizētos ceļojumu plānos var ieviesties negaidītas situācijas, tāpēc patērētāji bieži vien izvēlas veikt ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt drošības izjūtu, radot aizsardzību pēkšņu negadījumu laikā, kā arī pasargāt no neparedzētiem izdevumiem. Tomēr, izdarot izvēli par labu kādai no apdrošināšanas kompānijām, jāzina, kam pievērst uzmanību, slēdzot ceļojumu apdrošināšanas līgumu.
Daudzas slimības attīstās bez redzamiem simptomiem, tāpēc regulāras profilaktiskās apskates ir svarīgas ikvienam neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa. Par to, kam galvenokārt būtu jāpievērš uzmanība un ko darīt, lai nepieļautu hronisku slimību izpausmes.
Šī gada pirmajā ceturksnī pēc trīs ceturkšņu lejupslīdes Latvijas ekonomikā atkal ir atgriezusies neliela izaugsme. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, pieauga par 0,1 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas IKP pieauga par 0,9 %.
Saeima, otrajā lasījumā skatot grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, noraidīja priekšlikumu, kas būtu paredzējis alkoholiskos dzērienus aizliegt pārdot personām, kuras jaunākas par 20 gadiem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pie jautājuma par alkohola iegādāšanās vecuma celšanu plāno rudenī atgriezties.
Zane Rēvalde strādā medicīnas nozarē jau no sešpadsmit gadu vecuma. Zinot, ka viņa nāk no mediķu ģimenes, tas nav nekāds pārsteigums. Tomēr, lai gan Zane ir ieguvusi ārsta diplomu, viņa izvēlējās turpināt studijas un kļūt par veselības aprūpes vadības speciālisti. Tagad Zane Rēvalde ieņem vadošus amatus vairākos ar “Veselības centrs 4” saistītos ģimenes uzņēmumos. Pēdējo piecu gadu laikā papildus šiem pienākumiem viņa aktīvi darbojas preventīvās jeb profilaktiskās medicīnas jomā un vada pašas izveidoto “Anti-Aging Institute”. Pēc dabas viņa ir novatore un uzstājas arī forumā “Līdere”.
Gada sākumā algu pieaugums joprojām bija pārsteidzoši spēcīgs, bet ir skaidrs, ka tam jābremzējas. Vidējās algas 1. ceturksnī pieauga par 11,0%, sasniedzot 1623 eiro. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1180 eiro.
Ikviens no mums dzīvē var piedzīvot negaidītas situācijas, kurās nepieciešami lieki naudas līdzekļi. Zaudēts ikmēneša ienākumu avots, nepieciešamība steidzami veikt finansiāli lielus pirkumus vai segt negaidītus ārstēšanas izdevumus – situācijas var būt dažādas, tostarp arī negaidīti pozitīvām vajadzībām, tāpēc nozīmīgu atbalstu var sniegt veidotie uzkrājumi jeb “drošības spilvens”. “Luminor” bankas aptaujas rezultāti kopumā liecina par pozitīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju vidū – 73% aptaujāto apgalvo, ka viņiem ir izveidoti lielāki vai mazāki iekrājumi neparedzētām situācijām, tomēr 19% tādu nav vispār.
