Arī senioriem ir jākustas ^{Apriņķis.lv}

Kustēties katrs var pats, arī cilvēki gados. Taču, ja vien tā nav kāda vienkārša pastaiga, vismaz reizi arī senioriem vajadzētu apmeklēt fizioterapeitu, kurš tad arī parādīs un pamācīs, kā pareizāk kustēties, vingrot un kā citādi būt fiziski aktīviem.

Kas ir fizioterapeits, un kāpēc tik nepieciešama ir vizīte pie speciālista

“Fizioterapeits ir ārstniecības persona, funkcionālais speciālists, kurš ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju fizioterapijā,” skaidro fizioterapeite Egija Kovaļenko. Fizioterapeits strādā komandā, kurā, ja nepieciešams, ir arī ārsts, uztura speciālists, psihoterapeits un citi speciālisti, bet pats galvenais komandas dalībnieks noteikti ir pats pacients. Konsultācijas laikā fizioterapeits noskaidro cilvēka sūdzības, to attīstību, iepazīstas ar vispārējo veselības stāvokli.

Tāpat fizioterapeits veic pacienta funkcionālā stāvokļa novērtēšanu, analizē iegūto informāciju un klīnisko atradņu ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm, piemēram, darbu vai atpūtu, un to saistību ar pašsajūtu, ķermeņa funkcijām. Pēc izmeklēšanas kopīgi ar pacientu tiek izvirzīti terapijas mērķi un izvēlētas atbilstošas fizioterapijas metodes. Ir gadījumi, kad cilvēks dodas pie fizioterapeita veselības veicināšanas un saslimšanu profilakses nolūkā, tad tiek izstrādātas rekomendācijas un ieteikumi veselības nostiprināšanai un saslimšanu profilaksei.   

“Es kā fizioterapeite ne tikai strādāju ambulatorajā aprūpē, bet arī piedalos dažādos izglītojošos pasākumos,” stāsta fizioterapeite Egija Kovaļenko. “Man ir bijusi iespēja lasīt lekcijas senioriem par fizisko aktivitāšu nozīmi viņu ikdienas dzīvē. Tā bija brīnišķīga pieredze, kur mēs ne tikai runājām, bet arī kopīgi izpildījām dažādus vingrojumus, un cilvēki bija pārsteigti, cik daudz dažādu vingrojumu var izdarīt bez īpaša apģērba un aprīkojuma. Piemērotām fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme patstāvības saglabāšanā, tās palīdz cilvēkam saglabāt spēju parūpēties par sevi, nodarboties ar saviem hobijiem, iziet ārpus mājas, būt sabiedrībā. It īpaši svarīgi tas ir senioriem, kuriem pats būtiskākais ir saglabāt neatkarību, jo neatkarības zudums ir tas, no kā lielākā daļa gados vecāku cilvēku baidās vairāk nekā no nāves.”

Kas tas ir – fiziskā aktivitāte?

Fiziskā aktivitāte tiek definēta kā jebkura cilvēka ķermeņa kustība, kas tiek veikta ar skeleta muskuļu palīdzību un kuras laikā tiek patērēta enerģija. Regulāras fiziskās aktivitātes nāk par labu gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai, tāpēc ir jāierobežo mazkustīgi pavadītais laiks. Valda maldīgs priekšstats, ka fiziskā aktivitāte ir tikai sports un enerģiski intensīvi vingrinājumi, kas, iespējams, daudzus vecākus cilvēkus attur būt aktīvākiem, tāpēc būtiski ir seniorus izglītot un iedrošināt, lai veicinātu gados vecāku cilvēku iesaisti fiziskajās aktivitātēs. Noderīgs var būt arī  līdzcilvēku atbalsts, jo tas var palīdzēt pārvarēt psiholoģiskos šķēršļus, motivācijas trūkumu, bailes vai apmulsumu.

“Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi vadlīnijas ar fizisko aktivitāšu ieteikumiem cilvēkiem no 65 gadiem,” atklāj fizioterapeite. “Senioriem ir ieteicams visas nedēļas garumā vismaz 150–300 minūtes veikt vidējas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes vai vismaz 75–150 minūtes augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes. Tās var aizstāt ar vidējas un augstas intensitātes aerobās fiziskās aktivitātes kombināciju.

Papildu ieguvumus veselībai sniedz muskuļus stiprinošas aktivitātes, kas ietver visas galvenās muskuļu grupas, vismaz divas dienas nedēļā. Tāpat vismaz trīs dienas nedēļā ieteicamas arī dažādas fiziskās aktivitātes, kas uzlabo līdzsvaru, koordināciju un attīsta spēku.

Jāatceras, ka vidējas intensitātes fiziskās aktivitātes ietver arī ikdienišķas darbības, piemēram, pastaigas, kāpšana pa kāpnēm, riteņbraukšana, mājsaimniecības un dārza darbi. Tās var veikt arī kā daļu no atpūtas un brīvā laika pavadīšanas (piemēram, dejošana), tā var būt arī daļa no pārvietošanās, teiksim, iešana uz veikalu. Ir jāizvēlas tādas fiziskās aktivitātes, kas sagādā prieku.”

Kas senioriem jāzina par kritieniem

“Ar gadiem cilvēka sensorās, līdzsvara, koordinācijas un kognitīvās funkcijas sāk mainīties, arī blakusslimības var ietekmēt kopējo funkcionālo stāvokli,” stāsta fizioterapeite Egija Kovaļenko. Tāpēc īpaši tiek uzsvērts kritienu risks cilvēkiem virs 65 gadiem, turklāt, kļūstot vecākiem, kritienu risks pieaug.

“Gaitas un līdzsvara traucējumi, atkārtoti kritieni, muskuļu vājums, redzes traucējumi, psihotropo medikamentu lietošana tiek uzskatīti par galvenajiem kritiena riska faktoriem vecākiem cilvēkiem. Būtiska nozīme ir ne tikai iekšējo, bet arī ārējo riska faktoru izvērtēšanai, tostarp, mājokļa un vides drošībai. Ir jāpievērš uzmanību, kā iekārtots mājoklis, piemēram, jāpārbauda, vai dzīvoklī nav vadu, aiz kuriem var aizķerties, arī paklāji, kam bieži vien ir pacēlies kāds stūrītis, aiz kura var aizķerties un krist.

Vēl senioriem noteikti jādomā par ikdienā vajadzīgo lietu atrašanās vietu, piemēram, lai mīļākā krūzīte nebūtu nolikta pašā augstākajā plauktā un pēc tās nebūtu jāstiepjas. Guļamistabā svarīgs ir apgaismojums, tāpēc būtu jāuzstāda naktslampiņa. Ja mājās ir kāpnes, tām jābūt ar margām, pakāpieniem jābūt brīviem. Un, protams, vannasistabai jābūt ērtai, jāierīko rokturi, pie kuriem var pieturēties, jāizmanto pretslīdes paklāji.

Fiziskām aktivitātēm ir liela nozīme kritienu riska profilaksē. Īpaša uzmanība jāpievērš līdzsvara, spēka vingrinājumiem un funkcionālām aktivitātēm, kas atdarina ikdienas kustības, piemēram, piecelšanos no krēsla.

Ir gadījumi, kad gaitas un līdzsvara traucējumi jākompensē ar tehniskiem palīglīdzekļiem. Cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām jāpievērš uzmanība apaviem. Tie jāizvēlas tā, lai būtu viegli uzvelkami un ar neslīdošu zoli, tāpat piemērota apģērba izvēlei ir nozīme.”

Kas jāņem vērā, uzsākot fiziskās aktivitātes?

Fizisko aktivitāšu programmas jāveido, ņemot vērā vecāka gadagājuma cilvēku veselības vajadzības, spējas un funkcionalitāti, tāpēc, pirms uzsākt fiziskās aktivitātes, ieteicams konsultēties ar ārstniecības personu. Īpaši svarīgi to darīt, ja ir hroniskas slimības vai citas blakussaslimšanas, jo slodze jāpielāgo atbilstoši veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai. Senioriem, kuri ilgu laiku nav bijuši fiziski aktīvi, ieteicams fiziskās aktivitātes uzsākt pakāpeniski. Nekad nav par vēlu sākt un veikt kaut vai dažas fiziskās aktivitātes – tas ir labāk, nekā nevienu.

No regulārām fiziskām aktivitātēm ir daudz ieguvumu, piemēram, tās samazina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, uzlabo psihisko veselību, palīdz saglabāt domāšanas un spriešanas spējas, atmiņu, uzlabo garastāvokli un vairo pašapziņu, palīdz saglabāt iemaņas veikt ikdienas aktivitātes, samazina traumatisma risku krītot.

Egija Kovaļenko iesaka katram senioram vismaz vienu reizi aiziet pie fizioterapeita, lai speciālists, ņemot vērā cilvēka veselības stāvokli un fizisko aktivitāti, varētu ieteikt vispiemērotākās fiziskās aktivitātes un vingrojumus.

“Un nobeigumā man gribas jūs lūgt pavērot mūsu skaistās upes – tās visu laiku ir kustībā. Mācieties no upes, esiet kustīgi, jo kustības mums palīdz saglabāt ne tikai veselību, bet arī sniedz brīvību kaut vai pašam iziet ārā un ieelpot pavasara brīnišķīgo smaržu. Rūpējieties par sevi un saviem mīļajiem!” aicina fizioterapeite Egija Kovaļenko.

Par publikācijas saturu atbild laikraksta "Rīgas Apriņķa Avīze" redakcija. Sadarbībā ar laikrakstiem "Saldus Zeme", "Druva", "Stars", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas", "Laimīgā Programma" un žurnālu "Patiesā Dzīve".