Piektdien Saeimā, 53 deputātiem balsojot “par”, apstiprināja jaunu valdību, kuru veido trīs politiskie spēki – “Jaunā Vienotība”, Zaļo un Zemnieku savienība un “Progresīvie” – Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā.
Signāli, kas liecina par to, ka sievietes ķermenis ir pārejas periodā jeb gatavojas premenopauzei un menopauzei, ir dažādi. Starp zināmākajiem un biežāk sastopamajiem ir pastiprināta svīšana, kā arī ādas tvirtuma samazināšanās. Kā atpazīt simptomus un kādi līdzekļi var palīdzēt šajā pārmaiņu laikā?
Deviņdesmit trīs gadus vecā biznesa magnāta un filantropa Džordža Sorosa rīcībā ir miljardi un viens no pasaulē spēcīgākajiem ietekmes tīkliem. Viņa devīze: “Kam es iztērēšu pietiekami daudz naudas, to es sakārtošu pareizi.” Taču kas, pēc Sorosa domām, ir “pareizi”?
Ja ēkā jānokļūst augstāk par otro stāvu un pieejams lifts, 19% Latvijas iedzīvotāju ērtuma dēļ to vienmēr arī izmanto, bet 30% tikai tad, ja ir smags nesamais, noskaidrots “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša vērtē, ka ir būtiski mainījusies politiskā attieksme pret izglītības jomu, jo no 1. septembra slodžu sabalansēšanai un atalgojuma palielināšanai pedagogiem piešķirti 33,8 miljoni eiro. “Ir saprotams sabiezējums vai stress ap nozari, bijis daudz notikumu, un tie nevar izlīdzināties visi vienlaikus: satura izmaiņas, pārmaiņas eksaminācijas kārtībā, skolotāju atalgojums,” viņa saka. Par pārmaiņām izglītības nozarē varam runāt jau tagad, bet to rezultātus pilnībā varēsim novērtēt pēc vairākiem gadiem.
Trauksme, saspringums un paātrināta sirdsdarbība – šie stresa simptomi ir dabiska organisma atbildes reakcija uz kairinātāju, piemēram, nepatīkamu situāciju, problēmu vai citiem faktoriem, kas veicina spriedzi. Piedzīvojot stresu, virsnieru dziedzeris izstrādā stresa hormonus, kas īstermiņā ir noderīgi – tie palīdz sagatavoties apdraudējumam, tā ļaujot organismam mobilizēties un sekmīgi pārvarēt stresa situāciju.
Vecāki tik ļoti vēlas, lai viņu bērni visu darītu pareizi, turklāt varbūt pat labāk par vienaudžiem, ka nereti nepamana, kā paši liek sprunguļus savu bērnu attīstībā. Dažkārt par šķērsli var būt pat šķietami ikdienišķas frāzes.
Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits. Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.
Dzīvojot Latvijā jau gandrīz 30 gadus, esmu pieredzējis Latvijas ievērības cienīgo pāreju uz tirgus ekonomiku, kas šobrīd ir cieši integrēta ar citu Eiropas Savienības valstu ekonomikām, un tāpēc mani sarūgtina pašreizējās politiskās debates par banku sistēmu, jo īpaši ideja noteikt maksimālo apmēru banku piemērotajām procentu likmēm. Ļaujiet man pamatot un brīdināt, kāpēc šis nav labs ieteikums.
Puse Latvijas vecāku bērniem kabatas naudu dod laiku pa laikam, savukārt Lietuvā un Igaunijā vairākums vecāku saka, ka kabatas naudu bērniem dod regulāri. Kopumā Baltijā ap 90% vecāku noradījuši, ka viņu bērniem ir kabatas nauda, ko veltīt ikdienas tēriņiem. Lielākā daļa vecāku mēnesī bērniem dod līdz 40 eiro, liecina “SEB bankas” veiktās aptaujas dati.
Iekļaujošā izglītība ir tēma, kas pēdējos gados aizvien aktīvāk parādās gan izglītības iestāžu, gan politikas veidotāju dienaskārtībā. Lai gan šajā jomā mums priekšā vēl daudz mājasdarbu, vienlaikus vērojama arī būtiska attīstība, ja salīdzinām ar laiku pēc neatkarības atgūšanas. Svarīgi atcerēties, ka veiksmīga iekļaujošā izglītība nav iedomājama bez vecāku, pedagogu un skolas vadītāju sadarbības.
