Pagājušajā nedēļā plaši tika apspriesti premjeres Evikas Siliņas izsaucieni no zāles "Neaizrijies! Neapvemies!", ko viņa adresēja savam politiskajam oponentam Edvardam Smiltēnam, debatējot par valsts budžetu Saeimā.
Pats zinu, ka šajā laikā nav viegli runāt par netīkamo, bet aizvērt acis – vēl nepatīkamāk. Mūsu pašu politiskie gudrinieki bieži savas varas ģeķības attaisno ar to, ka “politikā draugu nav, ir tikai intereses”, un savu skandināmo apliecina paši. Bet ir jēdzieni, kuriem vajadzētu stāvēt pāri aprēķinam, savtīgajam egoismam.
Tu redzēsi lielākas lietas! (Jņ 1, 50)
Šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%.
Katru gadu ap šo laiku man sāk zvanīt draugi un paziņas, lai precizētu, kā tad īsti ir – advents vai advente. Jo draudzes mācītājs sakot “advents”, radio diktore – “advente”, viens žurnālists rakstot tā, otrs citādi. Un ik reizes es nenogurusi atkārtoju: advents ir advents.
15.novembrī Ķekavas Kultūras namā par ieguldījumu sabiedrības labā tika sumināti trīs cilvēki, kuri saņēma pašvaldības balvu “Ķekavas novada Goda pilsonis”. Viens no viņiem ir Ivo Odītis, kurš šo pagodinājumu izpelnījies par mūža ieguldījumu pilsoniskās un sabiedriskās aktivitātes nozarē.
Ikvienam ir nepieciešama dīkstāve, lai atpūstos. Tāpat vairākas mazkustīgas aktivitātes, piemēram, lasīšana un mājasdarbu pildīšana, ir ļoti svarīgas. Taču pētījumi liecina, ka šodien bērni ir daudz mazkustīgāki nekā iepriekšējās paaudzēs.
Aptaujas liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 59% Ziemassvētku un Jaungada dāvanām šogad plāno tērēt līdz 150 eiro. Līdz 50 eiro svētku dāvanām plāno atvēlēt 17% iedzīvotāju, tikpat daudzi plāno tērēt no 100 līdz 150 eiro. Ceturtā daļa aptaujāto plāno iekļauties summā no 50 līdz 100 eiro, bet vēl 14% – summā no 150 līdz 250 eiro.
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs. 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% tā palikusi nemainīga, bet 19% uzlabojusies, liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Vislielāko spiedienu uz iedzīvotāju maciņiem rada ikmēneša tēriņi par pārtiku (negatīvas pārmaiņas piedzīvojuši 66% aptaujāto) un mājokli (62%), kam seko transporta izdevumi (50%).
Teiciens par strīdien un patiesību nāca prātā, klausoties vakar notikušās konservatīvās domas konferences “Demos” kārtējo sesiju, kuras vadmotīvs bija “Mēs jeb es un mans mazizglītotais politiskais oponents”.
“Turīgu vecāku bērniem ir lielākas iespējas,” – šādu secinājumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” pauž pusaudžu terapeits, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs.
