Andris Upenieks: Jānis Peters aiziet nevar
- Publicēts Viedokļi
- Autors: Andris Upenieks
- Komentāri
Bail no novalkātiem vārdiem. Jānis Peters tos necieta, bet saglabāja iecietību, mieru. Atvadas no sevis dzejnieks pats uzrakstītu vislabāk.
Bail no novalkātiem vārdiem. Jānis Peters tos necieta, bet saglabāja iecietību, mieru. Atvadas no sevis dzejnieks pats uzrakstītu vislabāk.
Pētījumu kompānijas “Kantar” 2024. gada nogalē veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa (65%) Latvijas iedzīvotāju 18-74 gadu vecumā ir apmierināti ar savu ikdienas dzīvi.
Šķiet, visiem zināms, ka psihe un ķermenis ir cieši saistīti un nepārtraukti mijiedarbojas. Tātad – ja ir skārusi kāda mentālās veselības problēma, visticamāk, būs arī viens vai vairāki fiziski sajūtami simptomi. Dažkārt tieši tie paši pirmie pievērš uzmanību un signalizē par nepieciešamību sakārtot mentālo veselību.
Hronisks bezmiegs parasti nav ārēju apstākļu radīta problēma, un lielākoties cilvēki to sev "sagādā paši" ar "nepareiziem, neveselīgiem domāšanas un uzvedības modeļiem", uzskata psihiatre un klīnikas "GrandVer" valdes priekšsēdētāja Natālija Bērziņa.
Nākamnedēļ, 8. februārī, Latvija atslēgsies no Krievijas elektroenerģijas tīkla. Stabilas elektroenerģijas pieejamības uzturēšana Latvijai šogad izmaksās aptuveni 40 miljonus eiro, turpmāk – aptuveni 20 miljonus eiro gadā.
Ļaušanās dusmām vai citai neapvaldītai reakcijai uz huligānu ārdīšanos pie Brīvības pieminekļa ir slikts padomdevējs. It īpaši pēc tam, kad notikušais vairs nav ne grozāms, ne izlabojams. Taču jautājumu daudz, bet galvenie ir tādi: kā tas varēja notikt, kas tika izdarīts, lai tā nenotiktu, un kas garantēs, lai turpmāk tā nenotiktu?
Lauris Dūzelis ir visu cienīts sporta skolotājs Baldones un Ikšķiles skolās, bet Ķekavas Sporta skolā viņš trenē jaunos regbistus. Pats vēl nesen vilka mugurā Latvijas regbija izlases kreklu un savulaik, pateicoties rezultativitātei, tika saukts arī par “Miesnieku” kluba punktu mašīnu. Pašlaik viņš aktīvajai spēlēšanai licis punktu, lai nodotu savu pieredzi jaunajiem regbistiem.
Šovasar Ikšķile svinēs pilsētas svētkus – “Ikšķilei 840!”. Ikšķile bija viena no pirmajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kas tika pie pilsētas statusa. Tā kļuva par Livonijas bīskapijas centru jau 1185. gadā, un tikai 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu.
Šomēnes pieredzam deviņdesmito gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu [1]. To pieņēma Ministru kabinets, un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis. Pēc diviem gadiem to kopā ar 1936.gada 13.oktobra Likumu par lauku māju latviskošanu slavēja kā Ulmaņa nopelnus nacionālās kultūras laukā, jo iepriekš “iekārta ar lielāko uzmanību gādāja par visu minoritātu valodu neaizskaramību, atstādama latviešu kā valsts valodas tiesisko stāvokli novārtā, ko varēja pārliecināties kaut no izkārtnēm un ielu nosaukumiem” [2].
Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija pagājušajā nedēļā paziņoja, ka vēl 2,6 miljoni eiro tiks novirzīti trūkstošo mācību līdzekļu iegādei, pārdalot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, pilnībā problēmu ar to neatrisināt. Šobrīd no mūsdienīgiem mācību līdzekļiem Latvijā mācās vien retais. Arī iekļaujošā izglītība, kas ir viens no projekta “Skola2030” stūrakmeņiem, nozīmē, ka pedagogiem jāvelta vairāk laika uzdevumu pielāgošanai un līmeņošanai. Izglītības sistēma piedzīvo būtiskas pārmaiņas, tomēr finansējums un no tā izrietošā mācību līdzekļu pieejamība netiek līdzi reformu tempiem, lai gan tieši mūsdienīgi mācību līdzekļi palīdzētu pedagogiem vienlaikus veiksmīgi strādāt gan ar bērniem, kuriem ir mācīšanas grūtības, gan ar talantīgiem bērniem, kuri uzdoto apgūst ātri un vēlas gūt dziļākas zināšanas.
Stereotipi velti tiek nievāti. Stereotips ir aizsargmehānisms, kas jebkuras sugas īpatnim palīdz izdzīvot, arī cilvēkam. Naktī tumšā vārtrūmē ir ļoti iespējams dabūt pa muti. Tur labāk neiet. Un ir cilvēki, kurus labāk savā mājā iekšā nelaist. Un savā valstī arī.