Tā sauktie valdības sociālie partneri parasti un arī šoreiz nepārspīlē, bet par ekonomisko situāciju valstī runā satraukti: “Statistika nerāda nevienu pozitīvu rezultātu attiecībā uz valdības deklarācijā izvirzītajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai  – bez izmaiņām mēs nevarēsim uzturēt savu tautsaimniecību. Nodarbināto skaits valstī turpina sarukt. IKP prognozes un reālie rādītāji arvien krītas, tikmēr mēs šeit ieslīkstam [sic! – aut.] koncepcijās un garos procesu pārstāstos.” Tātad bez izmaiņām vairs nevar. Bet izmaiņu nav. Ir tikai to iluzori atveidojumi uz papīra.

Augstā nenoteiktība starptautiskajā vidē joprojām ietekmē Latvijas mājsaimniecības – tās piesardzības nolūkos turpina palielināt uzkrājumus banku kontos. Noguldījumu pievilcība gan turpina mazināties, jo noguldījumu likmes samazinās – vidējā svērtā procentu likme maijā samazinājās līdz 1.9 % un bija krietni zem inflācijas rādītāja (3.6 %).

Saldus medicīnas centra rehabilitācijas un fizikālās terapijas ārsts Vjačeslavs Černišovs pirms sarunas brīdina: viņa pieredze un pārliecība par veselīgām vecumdienām, iespējams, brīžiem nesaskanēs ar oficiālām nostādnēm un vadlīnijām.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki jau nākošajā nedēļā sāks pamazām pulcēt tūkstošiem skolēnu un jauniešu no visiem Latvijas novadiem. Lai šie svētki būtu ne tikai emocionāli piepildīti, bet arī droši veselībai, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un vecāku organizācija “Mammām un tētiem” aicina vecākus, kolektīvu vadītājus un sabiedrību būt atbildīgiem – jo bērnu drošība ir mūsu kopīgā rūpe.