Jāņi ir tradīcijām bagāti svētki, kas daudziem nav iedomājami bez vainagu pīšanas, pirtī iešanas, siera siešanas un citu labumu pagatavošanas, sadziedāšanās un dančiem, to visu noslēdzot ar lēcienu pāri ugunskuram. Aizvadi vasaras lustīgākos svētkus elektrodroši, ņemot vērā šos AS "Sadales tīkls" ieteikumus.
Dienā, kad saule debesīs kavējas visilgāk, mēs ik gadus ļaujamies senajām tradīcijām - pinam vainagus, klājam galdus un kuram ugunskurus. Narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Ilze Maksima un farmaceite Alīna Fleišmane atklāj, ka tie nebūt nav tikai simboliski rituāli - saulgriežu laikā piedzīvotajām emocijām iespējams rast zinātnisku skaidrojumu.
Ar labu izrādi ir līdzīgi kā ar labu grāmatu: ja to nav vērts lasīt vismaz divreiz, diez vai ir vērts to pārlapot arī vienreiz. Rūdolfa Blaumaņa "Skoderdienas Silmačos" ir izņēmums. Jādomā, ka jūtīgs, dvēselisks latvietis šo izrādi gatavs skatīties vēl un vēl, bet jo īpaši – ap Jāņu laiku. Arī mēs, teātra režisora Jāņa Kaijaka sirsnīgi ielūgti, nu esam Ogres novada Kultūras centra Lielajā zālē, kur neierasti rūgteni smaržo Jāņu meijas.
Pašvaldību likumā noteikts, ka iedzīvotāju padome ir brīvprātīga iedzīvotāju konsultatīva institūcija, lai nodrošinātu vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvību un pašvaldības teritorijas attīstību. Pēc administratīvi teritoriālās reformas šādu padomju nozīme pieaug, jo iedzīvotāji vēlas ciešāku saikni ar vietvaru.
Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, liecina iniciatīvas "#laikslasīt" un pētījumu aģentūras "Norstat" veiktā aptauja. Kā galveno šķērsli vairums aptaujāto - 56% - min laika trūkumu. Lai atgādinātu, ka lasīšana ir prieks, un iedrošinātu atrast laiku kaut vai vienai lappusei dienā, uzsākta iniciatīva "#laikslasīt", kurai pievienoties aicināts ikviens, kurš lasa vai vēl tikai vēlas sākt lasīt ikdienā, informē iniciatīvas pārstāvji.
Militārais konflikts starp Izraēlu un Irānu, kas aizsākās 13.jūnijā, cilvēkiem Latvijā ģeogrāfiskā attāluma dēļ var likties nebūtisks. Tomēr tajā ir virkne aspektu, kas skar arī mūsu reģionu.
Mūsdienās aizvien vairāk runājam par ilgtspējīgu dzīvesveidu un atbildīgu resursu izmantošanu. Nereti šķiet, ka lielas pārmaiņas var panākt tikai ar vērienīgām reformām vai dārgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, taču patiesībā mazas, pārdomātas ikdienas iniciatīvas var veidot ļoti būtisku ietekmi – īpaši tad, ja tās iedzīvina šīs vērtības un ilgtspējīgus paradumus jau no mazotnes. Tieši izglītības iestādēs bērni apgūst pirmos ieradumus un izpratni par vidi. Un pirmsskola ir lieliska vieta, kur iepazīties ar tādām praktiskām tēmām kā atkritumu šķirošana, resursu taupīga izmantošana un dabas procesu izzināšana.
Kā mūsdienu pasaulē, kur strauji attīstās tehnoloģijas un globālās vērtības nereti aizēno nacionālo identitāti, jaunieši izprot mīlestību pret savu dzimteni?
Ilgtspēja, videi draudzīgi paradumi un atkritumu šķirošana pēdējos gados kļuvuši par neatņemamu sabiedrības dienaskārtības daļu. Tomēr ir kāda sabiedrības grupa, kuru paradumi gandrīz vienmēr tiek saistīti ar piesārņojumu, – smēķētāji. Visbiežāk runa ir par kaitējumu veselībai, taču ne mazāk būtisks ir ārējais piesārņojums: cigaretes nebeidzas ar dūmiem, jo izsmēķi turpina kaitēt videi vēl ilgi pēc tam, kad cigarete nodzēsta. “Latvijas Zaļais punkts” aicina uz jautājumu “Vai smēķētājs var būt vides draugs?” skatīties nevis caur perfekcionisma, bet gan atbildīgas attieksmes prizmu.
Vairāk nekā 90% pirmsskolas vecuma bērnu ikdienā izmanto digitālās ierīces, bet trešdaļa vecāku neizmanto nekādu satura uzraudzību. Šādu tendenci atklāj “Tet” un Latvijas Drošāka interneta centra veiktā vecāku aptauja par digitālās vides ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērniem, informē “Tet”.
