14.jūlijā Eiropas Komisija (EK) laidusi klajā vadlīnijas bērnu aizsardzībai internetā, kā arī testa versijas lietotni, kas veic bērna vecuma pārbaudi, lietojot platformas. Šie risinājumi izstrādāti saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), lai padarītu interneta vidi drošāku bērniem.
Mūsdienās bērni un pusaudži tiešsaistē pavada daudz laika – skatoties video, sērfojot sociālajos tīklos, sazinoties ar draugiem vai spēlējot spēles. Vecākiem vienmēr aktuāls ir viens jautājums – vai bērni digitālajā vidē ir drošībā? Internets var būt gan teju neierobežotu iespēju, gan dažādu risku pilna vide, kur ikviens var kļūt par krāpšanas, seksuālas uzmākšanās upuri vai saskarties ar vecumam neatbilstošu saturu – vardarbību, pornogrāfiju u. c.
Latvijā ir daudz ģimeņu, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, taču sabiedrībā un lēmumu pieņēmēju vidū joprojām bieži trūkst izpratnes par to, kādus šķēršļus un grūtības šīm ģimenēm nākas pārvarēt sistēmas nepilnību dēļ. Tīnūžu pagasta iedzīvotāja un astoņus gadus vecās Elizabetes mamma Kete Prūse piekrita atklāti pastāstīt par savu ikdienu, audzinot meitu ar autismu. Intervijas laikā viņa neslēpj sašutumu par to, ka īpašo bērnu nākotne pēc skolas beigšanas bieži vien paliek gaisā karājamies, tāpēc Kete to sākusi būvēt pati.
Daudzi cilvēki, aizvadot visu dzīvi saskanīgā laulībā, bieži cer, ka tā būs līdz mūža galam un abi pametīs šo pasauli, rokās sadevušies. Dažkārt patiešām gadās, ka laulātie nomirst samērā īsā laikā. Taču nereti realitāte izrādās nežēlīga, un viens no pāra aiziet viņsaulē daudz agrāk, atstājot otru pusīti uz abu kopīgi celtās pasaules drupām.
Saule, ūdens un bezrūpība – vasara nudien šķiet gluži kā radīta atpūtai! Taču bieži vien tieši mazās lietas, ko steigā aizmirstam vai uzskatām par nenozīmīgām, var pārvērst patīkamu dienu virknē neērtību, nodarot kaitējumu veselībai un sabojājot noskaņojumu.
Latvijas sociālajos medijos uzvirmojušas asas diskusijas par pasaulslavenā strīmera “IshowSpeed” vizīti Rīgā, īpaši par viņa izdarībām pie Brīvības pieminekļa, par kurām ir sākts administratīvā pārkāpuma process.
Karstuma viļņi, applūstošas ielas un arvien vienveidīgāka ainava – šīs nav tikai klimata pārmaiņu sekas kaut kur tālu pasaulē, bet realitāte arī Latvijas pilsētās. Kamēr daļa mājokļu attīstītāju savu projektu pagalmos mērķtiecīgi iekļauj apzaļumošanu, koku stādīšanu un ilgtspējīgus risinājumus, citi joprojām izvēlas ekonomiski vienkāršāko ceļu – pārklājot gandrīz visu teritoriju ar bruģi vai asfaltu. Kādēļ ir svarīgi rast līdzsvaru starp pilsētas attīstību un vides saglabāšanu un kāpēc to darīt, stāsta Latvijas Dabas fonda botāniķe, pilsētas pļavu kustības iniciatore Rūta Sniedze-Kretalova, kā arī ainavu arhitekte Alise Damberga.
Ordeņu kapituls pagājušajā nedēļā nolēmis atņemt juristam Uldim Krastiņam 2010. gadā piešķirto Atzinības krusta ceturtās šķiras ordeni. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likumu, kas paredz ordeņa atņemšanu par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar apbalvotas personas statusu un nebija zināms apbalvošanas brīdī.
Jaunā mūziķe Līva Liepa dzīvo Ķekavas novada Daugmalē, bet mācās Rīgā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur septembrī turpinās zinību apguvi 12. klasē. Viņa jau kopš bērnības ir saistīta ar kultūras aktivitātēm, jo vēl bērnudārzā dejoja tautas deju kolektīvā, bet kopš pirmās klases dzied korī. Vēlāk Līvai radās iespēja izmēģināt koklēšanu, viņa aizrāvās ar to un nu jau septiņus gadus spēlē koncertkokli. Viņa piedalījās arī aizvadītajos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.
Liela daļa cilvēku atliek svinības, domādami “tās izbaudīsim, kad būs vairāk laika” vai “tas nav nekas īpašs”. Šādi rīkojoties, mēs neizmantojam ikdienas sniegtās iespējas priecāties, jo īpaši mājās. Pētījuma “Dzīve mājās” dati liecina, ka, lai gan lielākā daļa cilvēku mājās izjūt prieku, diviem no pieciem respondentiem ir grūtības ar tā izjušanu, lai arī viņi uzskata to par svarīgu. Labās ziņas? Ir prasmes, ko var izkopt, lai vairotu prieku.
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums mūsdienu patērētāju vidū, un reizēm tas var kļūt par nopietnu izaicinājumu personīgajām finansēm. Kad šī uzvedība kļūst problemātiska, un kā to apzināti kontrolēt?
