Menu
 

Psiholoģe: Dzīve notiek tagad – negaidi "īpašus notikumus", lai svinētu

Liela daļa cilvēku atliek svinības, domādami “tās izbaudīsim, kad būs vairāk laika” vai “tas nav nekas īpašs”. Šādi rīkojoties, mēs neizmantojam ikdienas sniegtās iespējas priecāties, jo īpaši mājās. Pētījuma “Dzīve mājās” dati liecina, ka, lai gan lielākā daļa cilvēku mājās izjūt prieku, diviem no pieciem respondentiem ir grūtības ar tā izjušanu, lai arī viņi uzskata to par svarīgu. Labās ziņas? Ir prasmes, ko var izkopt, lai vairotu prieku.

Lasīt vairāk...

Emocionāla iepirkšanās: kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?

Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums mūsdienu patērētāju vidū, un reizēm tas var kļūt par nopietnu izaicinājumu personīgajām finansēm. Kad šī uzvedība kļūst problemātiska, un kā to apzināti kontrolēt?

Lasīt vairāk...

Jānis Vanks: Agresīva braukšana ir signāls par dziļākām problēmām

Lai gan ceļu satiksmes noteikumi ir konkrēti un skaidri, daudziem autovadītājiem agresīva braukšana joprojām šķiet kā izņēmums, kas reizēm ir pieļaujams. Arī šī gada “”Carlsberg 0.0” atbildīgas braukšanas indeksa” dati liecina, ka 64% autovadītāju mēdz braukt agresīvi – 7% to dara bieži, bet 57% – reti. Salīdzinot ar pērno gadu, situācija būtiski nav mainījusies un tas liecina par stabilu un satraucoši augstu toleranci pret agresīvu braukšanu mūsu sabiedrībā.

Lasīt vairāk...

Andris Upenieks: Gūt var dodot, gūt var ņemot…

Nav vienkārši. Un arī dzīvītes izkārtotas atskārsmes nav parastas, vienādi uztveramas un tulkojamas. Zināms, ka par to, ka jāmāk paņemt, ne mazāk svarīgi ir mācēt iedot. Devība var iegūt cēlas rīcības apzīmējumu, bet var arī negribēti pazemot, ievainot jūtīgu sirdi. Dvēseles stīgas trauslas teju it visās situācijās, kur lūdz, dod un ņem.

Lasīt vairāk...

Kamēr EK uzsver pirmsskolu kvalitātes un pieejamības nozīmi, Latvijā vēl cīnāmies ar birokrātiju

Lai runātu par ilgtspējīgu nākotni Latvijā, ir jārunā par bērniem, īpaši par pašiem mazākajiem. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe nav tikai bērnu pieskatīšana, tā ir nākotnes pamatu veidošana. Nesen publicētais Eiropas Komisijas pārskats “Galvenie dati par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi Eiropā – 2025. gads” apkopo situāciju 39 izglītības sistēmās, tostarp Latvijā, iezīmējot iespējas, kā uzlabot pirmsskolu pieejamību, kvalitāti un iekļaujošu izglītību. Ziņojums skaidri uzsver, investīcijas pirmajā izglītības posmā būtiski ietekmē sabiedrības saliedētību, labklājību un konkurētspēju, diemžēl Latvijā vēl neesam pietiekami apzinājušies šo faktu, nereti domājot, ka pirmsskola ir tikai spēles un rotaļas.

Lasīt vairāk...

Kā Montesori no sākuma ienāca manā virtuvē

Ilze Šterna ir četru dēlu māmiņa, kura, neskatoties uz savulaik iegūto maģistra grādu  starptautiskajā biznesā un ekonomikā, tagad ir pedagoģe un ar pilnu sirds atdevi palīdz radīt mājīgumu un bērniem draudzīgu vidi Montesori un mūzikas kristīgajā mazo bērnu skolā “Knābis”. Viņa smaidot stāsta, ka Montesori pedagoģiju vispirms ielaidusi savā virtuvē, kad vecākie dēli vēl bijuši pavisam mazi. Viņas vīram Kasparam nav bijis iebildumu pret pārmaiņām virtuvē, piemēram, zemo ūdens trauku vai krūzīšu atrašanās vietu, lai bērni to varētu izmantot, kad vien vajag. Darbojoties kā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, arī Kaspars ikdienā strādā ar pusaudžiem. Ilze atzīst, ka pedagoģija un rūpes par savu un citu bērnu attīstību un izaugsmi abiem ir tuvas.

Lasīt vairāk...

Atvaļinājums bez stresa: Ko ņemt vērā un ko darīt, ja kaut kas noiet greizi?

Vasaras atvaļinājums daudziem ir gada skaistākais laiks, taču dažreiz tas var sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus. It īpaši, ja sniegtie tūrisma pakalpojumi, piemēram, naktsmītnes, transports vai ēdināšana, neatbilst gaidām. Tomēr labā ziņa ir tā, ka daudzas problēmas ir novēršamas.

Lasīt vairāk...

Māris Zanders: Pārkrievošana turpinās

Latvijas Okupācijas muzejs 2025. gada 21. maijā rīkojas vēstures pētnieku kolokviju “Rusifikācija – apjaustās un neapjaustās okupācijas”. Ar trīs pētnieku priekšlasījumiem ikviens pats var iepazīties videoierakstā, savukārt mani tēmas kontekstā interesē vārds “neapjaustā”. Manā skatījumā problēma 21. gadsimta otrās desmitgades Latvijā ir tā, ka par galveno problēmu tiek uzskatīta cittautiešu nevēlēšanās runāt latviešu valodā, savukārt paši latvieši ir pārliecināti, ka līdz ar neatkarības atgūšanu un okupācijas režīma beigām novērsta arī rusifikācijas ietekme. Manuprāt, tā ir ilūzija.

Lasīt vairāk...

Voldemārs Lauciņš: Dziesmu svētki kā Latvijas QR kods

Nupat atkal nosvinējām Dziesmu un deju svētkus. Kāds varētu teikt: “Tie taču ir tikai skolu jaunatnes svētki!” Tomēr nedz šie, nedz reģionālie, nedz citi mazāka mēroga dziesmu un deju kopsanākšanas pasākumi nav un nedrīkst būt nenovērtēti, jo tieši no tiem veidojas kulminācija – ik piecu gadu lielā kopā būšana. Jo Dziesmu svētkus var salīdzināt ar QR kodu, uz kuru paskatoties var saprast – kas ir Latvija, kas ir latvieši.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.