Sākoties vasaras sezonai, kultūras dzīvē notikumu netrūkst, taču katram spilgtāko iespaidu atstās kas cits. Kādam tā būs izcila teātra izrāde, citam – ilgi gaidīts mūzikas festivāls vai aizraujoša izstāde.
Vasara ir brīdis, kad vairums bērnu un jauniešu internetā pavada vairāk laika, nekā ierasts, –vecākiem ir sarežģīti atrast bērniem saturīgas nodarbes visas vasaras garumā. Šobrīd bērnu un jauniešu vidū ļoti iecienīta ir “Roblox” ‒ tiešsaistes spēļu platforma, kur pieejamas pašu lietotāju izstrādātas spēles. Tā ir īpaši populāra sākumskolas vecuma bērnu vidū un pieejama dažādās ierīcēs – viedtālruņos, datoros, planšetēs un spēļu konsolēs. Tāpat kā jebkura tiešsaistes platforma, “Roblox” prasa uzmanību no vecāku puses un zināšanas par iespējamiem riskiem, ar kuriem var saskarties bērni.
Pirms 50 gadiem, 1975. gada vasarā, trimdas latviešu centrālajās organizācijās valdīja liela rosība – notika intensīva gatavošanās Eiropas Drošības un sadarbības jeb Helsinku konferencei. Konference bija Maskavas auklējums ar nolūku pavilkt svītru zem Otrā pasaules kara radītajām sekām Eiropā un gūt starptautisku apstiprinājumu de facto pastāvošajām robežām. Viens no galvenajiem mērķiem bija legalizēt Baltijas valstu un citu iekaroto teritoriju atrašanos PSRS sastāvā.
Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu. Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība.
Laikā, kad dārzkopības veikalos un stādu audzētavās pieaug apmeklētāju skaits, kļūst skaidrs – pavasaris ir klāt. Vai tā būtu lodžija, palodze, dārzs vai siltumnīca – kaut kas noteikti tiek iestādīts. Augi ne vien priecē acis ar savu zaļumu un krāšņumu, bet nereti nonāk arī uz mūsu galda, papildinot maltīti ar pašu audzētu svaigumu.
Aptuveni trešā daļa (31%) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ mazāk stundu nekā ieteicams (3% – mazāk nekā 5 stundas; 5% – 5 stundas; 23% – 6 stundas), liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati. Divtik lielāks iedzīvotāju īpatsvars (62%) diennaktī guļ ieteicamo stundu skaitu – 7-8 stundas (35% – 7 stundas; 27% – 8 stundas). Savukārt 5% iedzīvotāju diennaktī guļ vairāk nekā 8 stundas.
Nupat Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) savu vitālo lomu valsts vadīšanas mākslā (politikā) atkal apliecinājusi spoži! Neesot pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz desmit procentu vērtējumu!
“Es jau bērnības fotogrāfijās esmu redzams, sitam bungas vai strinkšķinām ģitāru,” smej Emīls Mangulis. Citu variantu nemaz neesot bijis, jo visa viņa ģimene ir ļoti muzikāla. Nule 10. maijā VEF Kultūras pilī uz sirsnīgu koncertu un kopā sanākšanu tika aicinātas Latvijas dziedošās ģimenes, kuras skatītāji iepazina TV šovā “Dziedošās ģimenes”, kurā savulaik Emīls piedalījās kopā ar vecākiem un māsu.
Jēzus teiktos vārdus “Es esmu pasaules gaisma” uz Baltezera baznīcas ārsienas, visticamāk, ir redzējis ikviens, kurš gājis vai braucis garām lielceļa malā starp diviem ezeriem esošajam dievnamam. Baltezera baznīca, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, šogad atzīmē 250 gadu jubileju, tāpēc “Ādažu Novada Vēstis” viesojās Baltezerā, lai sarunātos ar draudzes mācītājiem Ivaru Jēkabsonu un Jāni Kopštālu, baznīcas svētdienas skolas vadītāju Ingu Sondori, diakonijas nozares vadītāju Inesi Laubenbahu un Daci Veispāli, kuras pārziņā ir dievnama muzikālā dzīve.
Darba tirgū ir pieaugusi darbaspēka resursu pieejamība. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, bezdarba līmenis 2025. gada pirmajā ceturksnī bijis 7,4 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pirms ceturkšņa.
Ādažu novada pašvaldība 2025. gada pavasarī – no 7. marta līdz 18. aprīlim – organizēja iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kādu novadu iedzīvotāji vēlas redzēt pēc 12 gadiem, 2037. gadā. Aptaujas rezultāti izmantoti, lai aktualizētu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (2013–2037), kā arī lai stiprinātu sabiedrības viedokļa lomu pašvaldības ilgtermiņa lēmumu pieņemšanā. Kopumā aptaujā piedalījās 215 iedzīvotāji, sniedzot vērtīgas atziņas un priekšlikumus.
