Minos ar velosipēdu pa tukšu ielu, un kādā brīdī aizmugurē cieši pielipinājās viens kašķīgs, bārdains parketnieks. Sāku skatīties, ko grib. Šis beidzot piebrauc blakus, atrauj logu un kliedz, kāpēc es traucēju satiksmi, lai braucu pa otru pusi, kur ir veloceļš.
Mācību gads noslēdzies. Bērni priecīgi par atpūtu un gatavi saukt: “Lecam iekšā vasarā un... ūdenī!” Protams, atpūta pie ūdens un uz ūdens ir neatņemama vasaras mēnešu sastāvdaļa. Diemžēl eksperti ir satraukti un atgādina, ka Latvija joprojām “attaisno” slīcēju lielvalsts statusu. Zane Gemze, viena no biedrības “Peldēt droši” dibinātājām, norāda: mēs stabili ieņemam pirmo vietu Eiropā noslīkušo skaita ziņā. Katru gadu mēs zaudējam turpat simt divdesmit dzīvību. Zanes lielākais sapnis ir panākt, lai katrs bērns Latvijā mācētu peldēt. Tas maksimāli novērstu bērnu slīkšanu un samazinātu bēdīgo statistiku noslīkušo ziņā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pagājušajā nedēļā pirms otrā lasījuma skatīja izstrādātos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz aizliegumu mācīties tālmācībā 1.-6. klasē, izņemot, ja bērns ar ģimeni dzīvo ārvalstīs. Kamēr deputāti sola vēl diskutēt, zināšanas, kas gūtas darbā ar bērniem un jauniešiem, kā arī kolēģu pieredze liecina, ka tālmācība var būt ļoti noderīga un nepieciešama. Turklāt, nav iespējams izmantot vienu mērauklu visiem bērniem, nosakot vecuma slieksni – katrs bērns ir individuāls un katra situācija ir jāskata atsevišķi.
Tuvojoties balsošanas dienai, partijas arvien vairāk izceļ savus solījumus un iepriekšējos darbus. Iedzīvotāji toties ziņo: tās, kurām nav ne tālejošas programmas, nedz arī redzamu paveikto darbu, nolaidušās līdz sabiedrības tracināšanai ar lietām, par kurām būtu jāspriež ar īpaši vēsu galvu.
Sabiedrībā nereti dzird apgalvojumu, ka cilvēkiem ir īsa politiskā atmiņa – mēs ātri aizmirstam, par ko balsojām, kāpēc izdarījām tieši tādu izvēli un kā šī izvēle ietekmēja mūsu ikdienu vēlāk. Tas it īpaši attiecas uz pašvaldību vēlēšanām, jo pašu ievēlētās vietvaras lēmumi ir tuvāki mūsu reālajai dzīvei nekā nacionālā līmeņa politika.
Bailes ir lipīgas. To sapratām jau bērnībā, kad pa jokam cits citu biedējām. Ja šai rotaļai bija “labs” iznākums, tad nobijāmies pa īstam: tumsas stundā, mājup ejot, teju aiz katra koka, krūma sakairinātā stresa iespaidā rādījās kāda briesmoņa ēna vai rēgs. Droši vien tāpēc mīļā mamma vakaros neļāva dauzīties. Strikti!
Sešgadīgajai Patrīcijai Beļikovai no Kauguriem nepieciešama palīdzība, lai apmaksātu cilmes šūnu transplantācijas operāciju. Projekta “Zaļā lampa” ietvaros ir izsludināta ziedojumu vākšanas akcija. Operācija ir paredzēta jūnijā. Nepieciešamā summa ir 15 000 eiro.
1990.gada 4.maijā vienlaikus pēc okupācijas likumiem un jau vairs ne vienas partijas sistēmā ievēlētā Latvijas Republikas Augstākā Padome nobalsoja par neatkarības atjaunošanu. Toreiz vēl nezināmā nākotnē bija 1991. gada janvāra barikādes un augusta pučs, naudas ziņā grūtie deviņdesmitie, 2008. un 2009. gada krīzes un ekonomiskā emigrācija, politiskie saspīlējumi ar Austrumu kaimiņu pēdējās desmitgades laikā. Toreiz, ceļa sākumā, viens otrs runāja par Latvijas neatkarībai nepieciešamiem Vecās Derības tautas četrdesmit gadiem tuksnesī.
Atzīmējot Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, Valsts policija aicina sabiedrību neaizmirst – bērnu drošība sākas mājās un ir mūsu visu kopīga atbildība. Ar aicinājumu “Nepazaudē bērnu!” policija aktualizē jautājumu par bērnu pazušanu un bīstamām situācijām, kurās bērni joprojām nonāk arī mūsdienās.
Prāmju satiksme Skultes ostā un bezmaksas braucieni ar vilcieni – tie ir tikai divi no daudzajiem solījumiem, ko piedāvā partijas Pierīgas novados. Pašvaldību vēlēšanās tās savās programmās nāk klajā ne tikai ar tradicionālajiem solījumiem par ceļu sakārtošanu, izglītību un sociālo atbalstu, bet arī ar virkni interesantu, daļēji no citām pašvaldībām nošpikotu ieceru. Dažas no tām šķiet drosmīgi eksperimenti ar vietējo politiku, bet daži solījumi robežojas ar utopiju bez konkrēta fiansiālā seguma.
Algu kāpums Latvijā 2025. gada 1. ceturksnī bija 8.3 %, kas ir vienāds ar algu kāpuma tempu pirms ceturkšņa, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Sabiedriskajā sektorā algu pieaugums ir lēnāks nekā privātajā.
