Klusā nedēļa ir laiks pirms Lieldienām, kad kristieši piemin Jēzus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos. Zaļajā Ceturtdienā tiek pieminēts pēdējais vakars, kad Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu. Lielajā Piektdienā pieminam Jēzus nāvi pie krusta – tas ir sēru un pārdomu laiks. Svētdienā, Lieldienās, svinam Kristus augšāmcelšanos – cerības, dzīvības un gaismas uzvaru pār tumsu.
Krievi arī pamieru karā Ukrainā definēs kā savu uzvaru, un tas rada satraukumu par iespējamu spēku pārgrupēšanos un draudiem mūsu reģionā, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.
Kad pats esi izgājis cauri neskaitāmām grūtībām un vienmēr esi centies atrast tām risinājumu, raksturs norūdās daudz agrāk. Tas arī ļauj skaidrāk saredzēt sarežģījumus citu jauniešu dzīvē un palīdz tos kopīgi šķetināt. Tieši ar šādu apņemšanos un tādu kā misijas apziņu – atbalstīt un stiprināt jaunos cilvēkus – kopš pagājušā gada beigām Ķekavas novada pašvaldības darbā ar jauniešiem strādā allaž smaidīgais un atsaucīgais kurzemnieks Ainis Kuzņecovs. Tieši gads brīvprātīgajā darbā Portugālē izmainīja viņa dzīvi pilnībā – Ainis sajuta savu īsto aicinājumu un vienlaikus ļāvās pilnībā atpestīties no smagās depresijas nastas.
Pirms Lieldienām, Kristus augšāmcelšanās svētkiem, ar taisnīguma izjūtai un vārdam veltītām pārdomām aizsāku nelielu rakstu sēriju par vairākām mūsu sabiedrībai tik pašsaprotamām lietām, kas, daudziem nemaz nezinot, ir nākušas no kristietības vai spējušas nostiprināties ciešā saistībā ar kristīgo baznīcu. Līdzīgi taisnības izjūtai un vārdam, kas jau antīkajā pasaulē rada filozofu atbalstu, bet ar kristietību kļuva par sabiedrības un pat plašāk – politisku – vērtību, šoreiz pievērsīšos sarunai.
Šovasar 7. jūnijā visā Latvijā 42 vēlēšanu apgabalos notiks pašvaldību vēlēšanas. Vēlētājiem tiks nodrošināta iespēja balsot jebkurā savas pašvaldības vēlēšanu iecirknī. Lai nobalsotu, vēlētājam būs jāizvēlas viena vēlēšanu zīme. To var atstāt negrozītu, taču var arī paust īpašu attieksmi pret kādu no kandidātiem. Vēlētāji, kuriem ir balsstiesības pašvaldības vēlēšanās, bet kuri vēlēšanu laikā uzturēsies ārvalstīs, var balsot pa pastu no ārvalstīm.
Rūta Treija ir drosmīga ogrēniete, kas nav baidījusies pieņemt ne profesionālos, ne ģeogrāfiskos izaicinājumus. Viņa saka: “Esmu apmetusi lielu riņķi pasaulē.” Daļu dzīves aizvadījusi gan Vācijā, gan Anglijā, tagad Rūta ar divām meitām ir atgriezusies Latvijā. Pilngadību sasniegusī vecākā meita esot uzstājusi, ka mazajai māsai noteikti ir jāpiedzīvo īsta bērnība, bet to varot izdarīt tikai te, dzimtenē. Pati Rūta bērnībā daudzus mēdza pārsteigt, paziņojot, ka grib kļūt par FIB aģenti.
Ādažniece Evija Gavrilko ir tūrisma speciāliste ar atbilstošu izglītību, bet viņai vienmēr patikusi arī mūzika un dejas. Tāpēc nav brīnums, ka laikā, kad Latvijā ienāca zumba, Evijai šī tolaik mazliet neparastā nodarbošanās iepatikās. Zumba nav vienkārša deja, īstenībā tā ir unikāla fitnesa programma, kurā apvienoti aerobikas elementi ar Latīņamerikas mūzikas ritmiem un dejas horeogrāfiju. Zumbas treniņos iekļauti arī izturības un spēka vingrinājumi, tādējādi šādas deju fitnesa nodarbības palīdz uzlabot sirds un asinsvadu veselību, sadedzināt liekās kalorijas un attīstīt vispārējo fizisko sagatavotību.
Inflācija martā bija 3,3 %, mēneša laikā cenām pieaugot par 0,9 %. Energoresursu cenas martā mazinājās, bet joprojām strauju cenu pieaugumu varēja vērot pārtikas produktiem un pakalpojumiem.
Latvijā neliela apmēra zādzības vajadzētu dekriminalizēt, aizstājot ar citiem soda veidiem, atzinis Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret šo ieceri, uzsverot, ka tas veicinās noziedzību, mazinās potenciālo zagļu bailes no soda un apgrūtinās likumsargu darbu.
Izglītības un zinātnes ministrija nesen paziņoja, ka papildu bāzes finansējumam (9,1 miljons eiro) mācību līdzekļu iegādei tiks nodrošināts papilds 4,1 miljons eiro, tomēr izglītības iestādes aizvien ir bažīgas, jo ir iezīmējies vēl kāds izaicinājums. Finansējums ir papildināts, skolas gaida mācību līdzekļus, taču grāmatu recenzēšanas process, kas pašlaik ir Valsts izglītības attīstības aģentūras pārziņā, aizņem pat vairākus mēnešus. Turklāt trūkst arī pedagogu, kuri būtu gatavi iesaistīties un kļūt par recenzentiem. Rezultātā pastāv risks, ka piešķirtie līdzekļi netiks izmantoti savlaicīgi un skolām, uzsākot jauno mācību gadu, vēl nebūs nepieciešamo resursu.
Gandrīz katrs cilvēks, kuru šajās dienās sastopu, jautā, ko es domāju par pašreizējo stāvokli pasaulē, kāda nākotne mūs sagaida. Jāatzīst, ka ir ļoti grūti dot kādu noteiktu vērtējumu, jo visapkārt ir tik daudz haosa, neskaidrību un pārsteigumu. Īpaši tas attiecināms uz ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa administrācijas rīcību. Ja līdz brīdim, kad Tramps stājās ASV prezidenta amatā, mēs ar paļāvību varējām raudzīties uz Ameriku kā galveno pasaules demokrātijas, brīvības un stabilitātes balstu, tad šodien, šķiet, tas viss ir stipri vien sašķobījies.
