Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu. Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība.

Laikā, kad dārzkopības veikalos un stādu audzētavās pieaug apmeklētāju skaits, kļūst skaidrs – pavasaris ir klāt. Vai tā būtu lodžija, palodze, dārzs vai siltumnīca – kaut kas noteikti tiek iestādīts. Augi ne vien priecē acis ar savu zaļumu un krāšņumu, bet nereti nonāk arī uz mūsu galda, papildinot maltīti ar pašu audzētu svaigumu.

Aptuveni trešā daļa (31%) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ mazāk stundu nekā ieteicams (3% – mazāk nekā 5 stundas; 5% – 5 stundas; 23% – 6 stundas), liecina pētījumu kompānijas “Kantar” veiktās aptaujas dati. Divtik lielāks iedzīvotāju īpatsvars (62%) diennaktī guļ ieteicamo stundu skaitu – 7-8 stundas (35% – 7 stundas; 27% – 8 stundas). Savukārt 5% iedzīvotāju diennaktī guļ vairāk nekā 8 stundas.

Nupat Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) savu vitālo lomu valsts vadīšanas mākslā (politikā) atkal apliecinājusi spoži! Neesot pieļaujams, ka Latvijas izglītības sistēmā ir bērni, kuri nomācās skolās deviņus gadus, bet pārbaudījumu nokārtošanai nespēj sasniegt vismaz desmit procentu vērtējumu!