28.jūlijā Lidijai Doroņinai-Lasmanei apritēja simt gadu. Pērn Latvijā reģistrēti divsimt divdesmit deviņi simtgadnieki, un vecākie sasnieguši pat simt sešus gadus. Svētki bija viņu ģimenēm un draugiem. Bet diez vai kādu no viņiem mēs, plašāka sabiedrība, sauksim par “mūsu”. Taču uz Lidiju Doroņinu-Lasmani es vēlētos to attiecināt – “mūsu” Lidija –, un, gribu domāt, ka neesmu vienīgais.
Ģimenes ārste Vita Opelte izvairās visus savus pacientus pirmspensijas vecumā raksturot vienādi. Katrs cilvēks esot citādāks.
“Mums ir jāiemācās vairāk mīlēt sevi, tad dzīvosim starodamas,” saka Vineta Tomsone-Lipšāne, un viņa pati tam ir īsts pierādījums – Vinetas enerģiskums un pozitīvisms apbur. Viņa ir sieva un mamma meitai un diviem dēliem, kā arī augstu novērtēta speciālā pedagoģe, kas palīdz bērniem, kam ir mācīšanās problēmas, garīgās attīstības un veselības traucējumi. Un vēl Vineta ir ļoti skaista sieviete. Šogad viņa ieguva titulu “Misis Latvija Klasika 2025” un piepildīja bērnības un jaunības sapni – uz mirkli iejusties karalienes ādā. Patiesībā mums, sievietēm, šī sajūta sevī jālolo vienmēr, viņa smej. Un tad, kad būsim piepildītas pašas, varēsim dot arī citiem. Par dzīves kāpumiem un kritumiem un sievišķīgām atziņām – šajā sarunā.
Ja valstī ar pasaulē lielāko ekonomiku un spēcīgāko armiju tiek atslepenota informācija par sazvērestību, kurā iesaistīts valsts prezidents un izlūkošanas dienestu augsta ranga amatpersonas, – vai ziņai par to nekavējoties nebūtu jāparādās arī Latvijas mediju telpā? Kaut vai tādēļ, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 5. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz informāciju par valstī un pasaulē aktuālām norisēm, piedāvājot to padziļinātu izpēti un analīzi.”
ASV prezidents Donalds Tramps jūlija sākumā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski norādījis, ka Ukraina nespēs mainīt kara gaitu, paliekot aizsardzības pozīcijās, un tai ir nepieciešams pāriet uzbrukumā. Uz Trampa jautājumu, vai Ukraina varētu bombardēt Maskavu vai Sanktpēterburgu, Zelenskis atbildēja: "Ja mums būs pareizie ieroči, tad varēsim."
Vienmēr, kad esmu Ukrainā, tur pieredzētais ļauj ļoti skaidri atšķirt būtisko no nebūtiskā: pirmkārt, jau individuālā līmenī, otrkārt, domājot par mūsu valsti.
Komentējot diskusijas par iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, kas liegtu skolu direktoriem un viņu vietniekiem paralēli iestādes vadības pienākumiem pasniegt mācību stundas, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un digitālās attīstības jautājumos Linards Kumskis norāda, ka skolu vadītāju līdzdalība mācību procesā ir būtiska gan no pedagoģiskā, gan no organizatoriskā viedokļa.
Mūsdienās cilvēki darbā meklē ko vairāk nekā tikai atalgojumu – aizvien svarīgāk, lai darbs būtu jēgpilns, ar iespējām augt un pilnveidoties, kā arī darba devēja attieksme un klimats kolektīvā. Personāla atlases uzņēmuma “Alma Career Latvia” šogad veiktā aptauja liecina, ka 72% strādājošo apsver domu par darba maiņu, tomēr tikai trešdaļa no viņiem sper reālus soļus šajā virzienā, un tas liek aizdomāties, kas mūs attur no pārmaiņām, kuras vēlamies?
“Šos ieteikumus, kā strādāt ar sevi un uzturēt asu prātu un mentālo veselību mūža garumā, ir svarīgi praktizēt jau no jaunības gadiem. Jo dzīves nogale ir summa summarum tam, ko cilvēks dzīves laikā ir vai nav darījis. Jā, strādāt ar sevi negribas, šajā ziņā mēs visi esam līdzīgi, taču ir jāstrādā,” saka profesors Jānis Zaļkalns, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs.
14.jūlijā Eiropas Komisija (EK) laidusi klajā vadlīnijas bērnu aizsardzībai internetā, kā arī testa versijas lietotni, kas veic bērna vecuma pārbaudi, lietojot platformas. Šie risinājumi izstrādāti saskaņā ar Digitālo pakalpojumu aktu (DSA), lai padarītu interneta vidi drošāku bērniem.
Mūsdienās bērni un pusaudži tiešsaistē pavada daudz laika – skatoties video, sērfojot sociālajos tīklos, sazinoties ar draugiem vai spēlējot spēles. Vecākiem vienmēr aktuāls ir viens jautājums – vai bērni digitālajā vidē ir drošībā? Internets var būt gan teju neierobežotu iespēju, gan dažādu risku pilna vide, kur ikviens var kļūt par krāpšanas, seksuālas uzmākšanās upuri vai saskarties ar vecumam neatbilstošu saturu – vardarbību, pornogrāfiju u. c.
