Vai cilvēki jūt, ka valsts par viņiem rūpējas – sniedz atbalstu un drošību – un izturas ar cieņu? Jo valsts rūpes nav tikai pabalsti – tā ir arī attieksme, sadzirdēšana un iesaiste. Vai cilvēki jūtas piederīgi, redz valsts atbalstu, uzticas valdībai? Šie jautājumi liek domāt ne vien par politiku, bet arī par valsts attieksmi, tās vadības cilvēcību ikdienā.
Šonedēļ valdība izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas ļaus lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu. Lai gan situācija novados ir atšķirīga, un vissmagākā aina ir Vidzemē un Latgalē, kopumā šovasar piedzīvojam vienu no sarežģītākajiem posmiem pēdējo gadu laikā. Lauksaimnieki ir smagas izšķiršanās priekšā – ne visu ražu var paspēt novākt un ir kultūras, ko nākas upurēt. Daļa izvēlas sākt kulšanu agrāk, negaidot, kad raža būs pilnībā nogatavojusies, lai nepazaudētu visu ražu.
Šobrīd Latvijas bērnu parasportā situācija ir smaga – inventāra trūkuma dēļ loka šaušanas treniņos vienu loku dala 30 bērni, bet starta pistoli – 20. Ja uz divdesmit bērniem ir tikai viena pistole, nopietni trenēties ir gandrīz neiespējami.
Tīnūžnieks Raimonds Zemzāle ikdienā ir ļoti aizņemts, jo paralēli maizes darbam uzņēmumā veic arī dažādus pienākumus savā lauku saimniecībā, audzina bērnus, no kuriem jaunākajam ir tikai divi mēneši, bet lielu daļu brīvā laika velta sporta aktivitātēm. Raimonds ikdienā atrodas pastāvīgā kustībā, katru mirkli kaut kur skrien un aktīvi darbojas, tādēļ viņam nebija viegli atrast pat īsu atelpas brīdi nelielai sarunai. Intervijas gaitā radās vēlme saprast, kā cilvēks spēj būt tik darbīgs, enerģisks un nenogurstošs kā mūžīgais dzinējs un īsā laikā paveikt tik daudz. Radās arī pārliecība, ka ar savu aktīvo dzīvesveidu Raimonds Zemzāle varētu būt labs piemērs jaunajai paaudzei. Kaut arī pats vēl ir gana jauns.
Mākslīgais intelekts (MI) ir klātesošs mūsu ikdienā, darbā, izglītībā un informācijas apritē, bieži vien mums to nemaz neapzinoties. Vienlaikus ar dažādu risinājumus attīstību aug arī sabiedrības bažas un piesardzība. Saskaņā ar kompānijas “KPMG” un Melburnas Universitātes 2025. gada pētījumu, 54% cilvēku kopumā nevēlas uzticēties MI, bet 65% novērtē tā sniegtās tehniskās iespējas. Tas liecina, ka cilvēki arvien biežāk sastopas ar MI, bet vienlaikus jūtas nedroši par dažādiem riskiem, ietekmi uz sabiedrību un ētisko izmantošanu.
1.augustā stājās spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kuru mērķis ir samazināt alkohola patēriņu Latvijā un tā radītās sekas. Tostarp samazināts tirdzniecības laiks veikalos: turpmāk no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu mazumtirdzniecība var iegādāties laikā no 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no 10.00 līdz 18.00.
Kā gadījās, kā ne, pietauvojos krievu pasaulē – burtiskā nozīmē. Piesēju kuģi piestātnē, un tur tāds bariņš puišeļu makšķerēja pa vidu atpūtniekiem – sauļotājiem, peldētājiem, lieliem un maziem. Spraucoties garām viņu kātiem, auklām un tārpu kastēm, burkšķēju, ka šī nav īstā vieta copei – makšķerāķi var kādu savainot. Kā jau tas bija sagaidāms, krieviski tiku pasūtīts tālu prom ar savām veca vīra pamācībām, bet viens no puikām nobļāvās: mācies krievu valodu! Skaidrā latviešu valodā. Nu tā, lai visi dzird.
Uzlūkojot pūci, šķiet, ka tā tūlīt izlidos ārā no gleznas rāmja un nolaidīsies man uz pleca, un, lūkojoties uz mīlīga, uzticama paskata suņuku, sagaidu, ka viņš tūliņ skanīgi ieriesies, – tā es iepazinu mākslinieces Martas Gotlības īsto un pārsteidzošo mākslas valodu, pie kuras viņa atgriezusies teju pirms desmit gadiem, kad sāka darboties ar mašīnizšūšanu. Neilgi pēc tam viņa ņēmusi rokās arī zīmuli un otu.
Valda Upeniece no Nīgrandes un vēl ducis vecmāmiņu piedalās nacionālā konkursā “Grandma 2025”. Biedrība “Muline” sava konkursa finālam izvēlējās 15 harizmātisku senioru, taču personisku iemelsu dēļ divas no nākamajiem pārbaudījumiem atsacījās. Līdz novembrim rīkotāji ik mēnesi ar tematiskiem pasākumiem un uzdevumiem izceļ “Latvijas sievietes, kuras ar savu piemēru iedvesmo ģimenes un sabiedrību, pierādot, ka dzīve turpinās ar jaunu sparu, arī esot omai”. Kā ierasts, uzvarētāju palīdzēs izraudzīties arī skatītāju balsojums internetā.
Lai gan naudas krāšana daudziem var šķist kā apgrūtinājums, kas ierobežo ikdienas tēriņus, ir dažādi veidi, kā šo absolūti vajadzīgo procesu padarīt patīkamāku un motivējošu. Pārvēršot uzkrājuma veidošanu par spēli vai par interesantu izaicinājumu, ir iespējams to ne tikai vienkāršot un padarīt aizraujošu, bet arī ilgtermiņā attīstīt taupīšanas paradumus un finanšu disciplīnu.
Ar sēņu, ogu un ārstniecības augu vākšanu regulāri nodarbojas aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju, un šāds rādītājs mūsu valsti ierindo augstākajā vietā Eiropā vācēju īpatsvara ziņā. Tas liecina, ka dabas velšu vākšana Latvijā nav tikai brīvā laika pavadīšana vai tradīcija – tā ir dziļi iesakņojusies dzīvesveida sastāvdaļa. Tās pamatā ir gan praktiski, gan emocionāli iemesli: iespēja iegūt svaigu, tīru pārtiku bez maksas, atslēgties no ikdienas steigas, piedzīvot mieru un saikni ar dabu. Vēlējāmies noskaidrot, kas īsti motivē cilvēkus doties mežā ar groziņu rokās.
