Kultūras iezīmes redzamas jebkurā cilvēka (cilvēku grupas) darbības procesā un tā iznākumos. Politika nav izņēmums. Jēdziens “kultūra” cēlies no latīņu vārda cultura – ‘apstrādāšana, audzināšana, izglītošana’. Bet – sakultivēt var visu ko.
Nākamā gada budžetā veselības aprūpei papildus paredzēti 34,5 miljoni eiro. Lai arī rindas pie ārstiem, visticamāk, nemazināsies, tiek solīta pakalpojumu pieejamības uzlabošana, jo tiek plānots nodrošināt vairāk mediķu reģionālajās slimnīcās.
Izglītībā aizvien vairāk tiecamies uz individualizāciju, un, lai gan pedagogi un vecāki vēlas sniegt labāko bērniem, izpratnes par to var atšķirties. Atšķirīgo viedokļu un izpratnes dēļ var rasties domstarpības, bet bērna labākajās interesēs ir svarīgi, lai visas iesaistītās puses varētu vienoties un veiksmīgi sadarboties. Mediācija ir viens no risinājumiem, kā organizēt kvalitatīvas un uz rezultātu orientētas sarunas arī tad, ja viedokļi atšķiras.
2020.gada 5.jūnijā kāda Latvijas jauniešu organizācija protestēja, ka desmit dienas iepriekš Amerikas Savienotajās Valstīs, baltādainiem policistiem aizturot melnādainu recidīvistu, tas zaudēja dzīvību. Savienotajās Valstīs šis negadījums izraisīja plašus nemierus ar laupīšanām, postījumiem un uzbrukumiem cilvēkiem, no kuriem pāris desmiti pat tika nogalināti. Tikmēr pasākums pie Brīvības pieminekļa Rīgā pulcēja nepilnus divus dučus protestētāju – varbūt Covid-19 pandēmijas pulcēšanās ierobežojumu dēļ, varbūt tāpēc, ka ārpus šīs akcijas tas pie mums faktiski nepārsniedza plašsaziņas līdzekļu ārzemju ziņu sadaļu un vairāku īpaši progresīvu cilvēku prātus.
Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma datiem tuvākajā desmitgadē darba tirgū būs pieprasītas tādas prasmes kā kritiskā domāšana, radošums, analītiskā domāšana, līderība un sociālā ietekme, zinātkāre un vēlme mācīties visa mūža garumā, sistēmiskā domāšana, talantu vadība, kā arī motivācija un pašapziņa. Par daudzām no nākotnē nepieciešamajām prasmēm šobrīd vēl nemaz nenojaušam, tāpēc rodas jautājums – kā mūsdienās mācīties skolā, lai pēc absolvēšanas jaunieši būtu gatavi nezināmajam?
Valsts vides dienests (VVD) aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un atgādina, ka mājsaimniecībā radušos atkritumu dedzināšana ir stingri aizliegta. Šāda rīcība kaitē videi, apdraud cilvēku veselību un ir administratīvi sodāma. Aizliegums attiecas ne tikai uz plastmasas izstrādājumiem un sadzīves atkritumiem, bet arī uz apstrādātu koksni un mēbeļu atlikumiem.
Šopavasar klajā nāca mākslas zinātnieces Vitas Bangas sarakstītā monogrāfija “Ulbrokas muiža un tās apkaimes” – četru gadu garumā tapis iespaidīgs pētījums, kas turpmāk varētu būt saistošs gan novadpētniecības vajadzībām, gan kādam akadēmiskam darbam. Sarunā ar “Rīgas Apriņķa Avīzi” Vita pastāstīja gan par grāmatas tapšanu, gan par atklātajiem interesantajiem faktiem, kā arī ieskicēja savu redzējumu, kā muižas ēku varētu likt lietā mūsdienās.
Rīgas pašvaldība sāks sistemātiskas pārbaudes, lai mazinātu nelegālo imigrantu skaitu pilsētā, jo pēdējā laikā ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuru izcelsme, vietvaras ieskatā, nav pietiekami skaidra. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norādījis, ka iecerētie pasākumi nebūs vienas dienas akcija, bet gan ilgtermiņa operatīvs darbs – regulāri reidi un pārbaudes vietās, kur, pēc šo pasākumu rīkotāju rīcībā esošās informācijas, var pulcēties personas bez derīgiem uzturēšanās dokumentiem. Ratnieks arī aicina iedzīvotājus ziņot pašvaldības policijai par vietām, kur novērota iespējama nelikumīga uzturēšanās.
“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.”
Interjera dizaineres Līgas un ukraiņu uzņēmēja Viktora mīlestības stāsts ir kā no filmas: pasniedzējai auditorijā nokrīt lapiņa, puisis pieskrien un to paceļ, un tālāk jau seko aicinājums uz pastaigu ar dziļu atklāšanos par dzīves misiju un plāniem. Arī kā sieviete Līga Garkuša piedzīvojusi skaistas pasakas vai labas filmas cienīgu pavērsienu. Kad, sekojot savai Ukrainā satiktajai mīlestībai, dzīves ikdiena nostabilizējās Ļvivā Ukrainā, viņa sev par pārsteigumu nokļuva konkursā “Misis Austrumeiropa”. Un aizgāja no tā ar uzvarētājas kroni.
Un ko ar viņiem darīt – izsūtīt no valsts, nelikties ne zinis, kaut kā integrēt?
