Vārda “empātija” saturs ir ne viens dziļš, bet arī ļoti smalks, trausls un jūtīgs. Tas ir vairāk nekā šī vārda definīcija, un, vienkārši sakot, empātija ir savas sirds spēja līdz līkstīm saprast un izjust otra sirdi. Tālab šeit divi atšķirīgi, bet tik vienādas apjausmas stāsti.
“Spēlējot saksofonu, var nodedzināt ļoti daudz kaloriju!” smej Latvijā pazīstamais mūziķis Māris Trankalis. Viņam gan par to nav jāuztraucas, jo ir aktīva dzīvesveida piekritējs. Papildus saksofona spēlēšanai Māris nopietni aizraujas ar kalnu slēpošanu un burāšanu un regatēs bieži vien ieņem godpilnas vietas. Vēl Māris ir viens no uzņēmuma “Brīvais vilnis” īpašniekiem. Arī vīrs, tēvs un vectētiņš pieciem mazbērniem. Kā pats saka, darāmā netrūkst. “Es jau mierā nevaru nosēdēt, tāpēc meklēju, kur sev kādas problēmas varu uzģenerēt,” Māris joko. Par muzicēšanu, vaļaspriekiem un dzīvi Mellužos – šajā sarunā.
“Tēvu sapulcē”, ko ik gadu pirms Tēva dienas festivāla rīko “Vecāku organizācija mammām un tētiem”, sabiedrībā zināmi tēvi un eksperti atklāti diskutēja par mūsdienu tēva lomu, secinot, ka lielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp darba pienākumiem un patiesu, klātesošu laiku ar bērniem. Diskusijas emocionālo toni iezīmēja citāts no organizācijas veiktās Tēvu aptaujas: “Es tevi mīlu, bet man nav laika,” – frāze no kāda tēva bērnības, kas kļuvusi par sāpīgu mācību un motivāciju veidot attiecības citādi, informē vecāku organizācijā.
Māte iedeva divus kabačus. Nav tā, ka šie dārzeņi izceltos ar izcilām garšas īpašībām vai enerģētisko vērtību. Taču teju katrā latvieša dārziņā kabači aug, un, tuvojoties rudenim, to ir tik daudz, ka visas mammas saviem bērniem no laukiem atved kabačus vai liek braukt tiem pakaļ.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) sagatavotais ziņojums apkopo un analizē divu reprezentatīvu aptauju rezultātus par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumiem, informē LNB pārstāvji.
Laikapstākļu kaprīzes – ilgstošs spēcīgs lietus – un applūduši lauki šogad apdraud ražas kvalitāti un apjomu. Zemnieki spiesti rēķināties ar zaudējumiem, bet patērētāji – ar to, ka vietējie produkti veikalos var kļūt dārgāki.
Ar svinīgu pateicības dievkalpojumu noslēdzās vairāk nekā trīs gadu desmitus ilgs posms Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dzīvē – pēc 32 kalpošanas gadiem amata pienākumus atstāja arhibīskaps Jānis Vanags. Jau sestdien viņa vietā stājās jaunievēlētais arhibīskaps Rinalds Grants.
Jau kādu laiciņu sabiedrībā burbuļo gan atbalstoša, gan iebilstoša diskusija par mošeju celtniecību Latvijā. Viens ar to pelna politiskos labumus, citam tā ir idejiska lieta. Var sacīt, pausto viedokļu jau pietiek, bet tomēr par maz ir vērtēts mūsu sekulārajā sabiedrībā kāds vāji atpazīts un saprasts aspekts – mūsu sabiedrības reliģiskā izpausme un tās ietekme šajā jautājumā.
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi atpūtai, veselībai un kultūrai. Latvijas mājsaimniecību patēriņa dati skaidri rāda – sabiedrības dzīvesveids mainās un kopējais labklājības līmenis pieaug.
Mēs dzīvojam ļoti straujā un dažādiem pārsteigumiem bagātā laikmetā. Diemžēl pēdējos gados tie bijuši ar izteikti negatīvu noskaņu. Vispirms daudziem cilvēkiem šoku raisīja Covid-19 pandēmija, kurai sekoja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Karš Ukrainā varbūt neietekmē mūs tik tieši, taču infekcijas invāzija gan atstāja iespaidu uz katra Latvijas iedzīvotāja ikdienu. Dzīve pēkšņi apgriezās kājām gaisā, visapkārt valdīja neziņa, bailes un neskaidrība par nākotni.
