Nav vienkārši. Un arī dzīvītes izkārtotas atskārsmes nav parastas, vienādi uztveramas un tulkojamas. Zināms, ka par to, ka jāmāk paņemt, ne mazāk svarīgi ir mācēt iedot. Devība var iegūt cēlas rīcības apzīmējumu, bet var arī negribēti pazemot, ievainot jūtīgu sirdi. Dvēseles stīgas trauslas teju it visās situācijās, kur lūdz, dod un ņem.
Lai runātu par ilgtspējīgu nākotni Latvijā, ir jārunā par bērniem, īpaši par pašiem mazākajiem. Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe nav tikai bērnu pieskatīšana, tā ir nākotnes pamatu veidošana. Nesen publicētais Eiropas Komisijas pārskats “Galvenie dati par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi Eiropā – 2025. gads” apkopo situāciju 39 izglītības sistēmās, tostarp Latvijā, iezīmējot iespējas, kā uzlabot pirmsskolu pieejamību, kvalitāti un iekļaujošu izglītību. Ziņojums skaidri uzsver, investīcijas pirmajā izglītības posmā būtiski ietekmē sabiedrības saliedētību, labklājību un konkurētspēju, diemžēl Latvijā vēl neesam pietiekami apzinājušies šo faktu, nereti domājot, ka pirmsskola ir tikai spēles un rotaļas.
Ilze Šterna ir četru dēlu māmiņa, kura, neskatoties uz savulaik iegūto maģistra grādu starptautiskajā biznesā un ekonomikā, tagad ir pedagoģe un ar pilnu sirds atdevi palīdz radīt mājīgumu un bērniem draudzīgu vidi Montesori un mūzikas kristīgajā mazo bērnu skolā “Knābis”. Viņa smaidot stāsta, ka Montesori pedagoģiju vispirms ielaidusi savā virtuvē, kad vecākie dēli vēl bijuši pavisam mazi. Viņas vīram Kasparam nav bijis iebildumu pret pārmaiņām virtuvē, piemēram, zemo ūdens trauku vai krūzīšu atrašanās vietu, lai bērni to varētu izmantot, kad vien vajag. Darbojoties kā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, arī Kaspars ikdienā strādā ar pusaudžiem. Ilze atzīst, ka pedagoģija un rūpes par savu un citu bērnu attīstību un izaugsmi abiem ir tuvas.
Vasaras atvaļinājums daudziem ir gada skaistākais laiks, taču dažreiz tas var sagādāt arī nepatīkamus pārsteigumus. It īpaši, ja sniegtie tūrisma pakalpojumi, piemēram, naktsmītnes, transports vai ēdināšana, neatbilst gaidām. Tomēr labā ziņa ir tā, ka daudzas problēmas ir novēršamas.
Latvijas Okupācijas muzejs 2025. gada 21. maijā rīkojas vēstures pētnieku kolokviju “Rusifikācija – apjaustās un neapjaustās okupācijas”. Ar trīs pētnieku priekšlasījumiem ikviens pats var iepazīties videoierakstā, savukārt mani tēmas kontekstā interesē vārds “neapjaustā”. Manā skatījumā problēma 21. gadsimta otrās desmitgades Latvijā ir tā, ka par galveno problēmu tiek uzskatīta cittautiešu nevēlēšanās runāt latviešu valodā, savukārt paši latvieši ir pārliecināti, ka līdz ar neatkarības atgūšanu un okupācijas režīma beigām novērsta arī rusifikācijas ietekme. Manuprāt, tā ir ilūzija.
Sabiedrības līdzdalības platformā "ManaBalss.lv" ir sākta parakstu vākšana par gaļas nodokļa ieviešanu. Iniciatīvas autors uzskata – nedz Latvijā, nedz pasaulē gaļas un tās izstrādājumu cenas bieži vien neatspoguļo patieso ietekmi uz vidi, klimatu un sabiedrības veselību.
Nupat atkal nosvinējām Dziesmu un deju svētkus. Kāds varētu teikt: “Tie taču ir tikai skolu jaunatnes svētki!” Tomēr nedz šie, nedz reģionālie, nedz citi mazāka mēroga dziesmu un deju kopsanākšanas pasākumi nav un nedrīkst būt nenovērtēti, jo tieši no tiem veidojas kulminācija – ik piecu gadu lielā kopā būšana. Jo Dziesmu svētkus var salīdzināt ar QR kodu, uz kuru paskatoties var saprast – kas ir Latvija, kas ir latvieši.
Ziedu audzētāji Līvija un Staņislavs Menči dzīvo Ziedu ielā Carnikavā, tomēr ielas nosaukuma atbilstība ar viņu mūža nodarbošanos ir tikai sakritība. Iepriekš dzīvojuši netālajā Vēju ielā, pēc tam dzīve aizvedusi uz Lēdmani, kur pavadīti aptuveni divdesmit gadi, bet pēdējos vairāk nekā desmit gadus Menči atkal dzīvo Carnikavā.
Pavisam nesen Izglītības un zinātnes ministrija nāca klajā ar ideju, ka, meklējot līdzekļu ietaupījumu, varētu rosināt grozījumus, kas paredz skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Šobrīd sešgadnieki jau mācās, jo no piecu gadu vecuma ir obligāta pirmsskolas izglītības programmas apguve. Un daudzi pētījumi apliecina, cik būtiska šajā vecuma posmā ir droša vide, emocionālā labbūtība, kontakts ar vienaudžiem un spēlēs balstīta mācīšanās, ko nodrošina pirmsskola.
Ceturtdien plkst. 20.00, reaģējot uz Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludināto oranžās pakāpes brīdinājumu Rīgai un Latvijas dienvidu daļai, Latvijā pirmo reizi tika izsūtīts šūnu apraides paziņojums.
Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš – līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments – to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.
