Ceturtdien plkst. 20.00, reaģējot uz Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) izsludināto oranžās pakāpes brīdinājumu Rīgai un Latvijas dienvidu daļai, Latvijā pirmo reizi tika izsūtīts šūnu apraides paziņojums.
Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš – līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments – to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.
Vēl līdz svētdienai, 13. jūlijam, turpināsies šīs vasaras lielākais kultūras notikums – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
Veselaviete Anna Lutere allaž ir kustībā, dzīvespriecīga, smaidīga, nepataupīs labu vārdu vai padomu. “Dzīve nav skopa, tā piedāvā, un es ņemu. Tagad ir visinteresantākā dzīve, strādāju, cik gribu un varu. Ar prātu nezin kā lēktu, mācos sabremzēt. Vai man jārāda, ka kaut kas sāp vai kaut ko pārdzīvoju! Neapvainojos, ja par mani pasaka kaut ko nepatīkamu. Kamēr man ļaus, es darīšu. Kad būs jāapstājas, kā būs, nezinu,” saka septiņdesmitgadniece Anna. Viņu daudzi Latvijā pazīst kā dabas enerģijas pārzinātāju, pirtnieci, masieri.
Tīnūžu pagasta iedzīvotājs Alberts Trops jau kopš mazotnes ir nesaraujami saistīts ar sportu. Dzīves laikā izmēģinājis spēkus dažādos sporta veidos un pastrādājis arī par treneri, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Alberts Trops pievērsās darbam lauksaimniecības nozarē. Taču arī seniora gados viņš neaizmirst par sportu un paralēli ikdienas darbiem regulāri ar panākumiem startē veterānu sacensībās.
Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās – izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ. Vien 30% no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi.
Daugavas krastu iedzīvotāji ir nosūtījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kā arī AS “Latvenergo”, paužot sašutumu par ūdenslīmeņa pazemināšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē tieši peldsezonas laikā.
Iepazīstoties ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, daudzi izglītības nozares profesionāļi cerēja, ka beidzot tiks rasts ilgtspējīgs risinājums, kas balstīts izglītības kvalitātē un vienlīdzīgās iespējās visiem skolēniem. Tomēr, iepazīstoties ar grozījumu projektu Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs”, nākas secināt, ka šobrīd virzītais regulējums vairāk šķiet kā birokrātisks eksperiments, nevis mērķēts atbalsts skolēniem un pedagogiem. Jo īpaši tas attiecas uz tālmācību, taču ne tikai – būtiski tiek ietekmēti arī skolu vadītāji un vispārējās izglītības iestādes kopumā. Jāuzsver, ka šie grozījumi tiek virzīti steidzamā kārtā vasaras vidū, kad lielākā daļa izglītības nozares profesionāļu ir atvaļinājumā, kas būtiski ierobežo iespējas pilnvērtīgi izvērtēt ietekmi un iesaistīties diskusijās.
Pirms 50 gadiem, 1975. gada 19. jūlijā, pirmo reizi latviešu valodā atskanēja 30 minūšu gara “Radio Brīvība” programma. To veidoja seši cilvēki – bijušais Latvijas diplomāts Valdemārs Kreicbergs, kādreizējais LETA žurnālists un vēsturnieks Vilis Skultāns, dzejniece Margarita Ausala, žurnālists Juris Kaža, komponists un diriģents Egils Švarcs un pastāvīgā līdzstrādniece Ņujorkā Dagmāra Vallena. Ar laiku programma pieauga līdz stundu gariem ikdienas raidījumiem, pieauga arī līdzstrādnieku skaits.
Ne viens vien tukumnieks agrās rīta stundās savā ceļā uz darbu būs sastapis žiglu velosipēdisti ar ķiveri galvā, kas dodas Melnezera virzienā. Jau gadiem tieši tā sākas mākslinieces Ilzes Pauliņas rīts – ar izbraucienu līdz Melnezeram un avotiņam pēc ūdens un ar rīta peldi. “Es dzīvoju ļoti vienkāršu dzīvi, un tā ir vislabākā. Es neilgojos pēc tā, kā man nav vai kas man nav sasniedzams,” tā Ilze saka sarunas sākumā.
Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks ar augstāku slodzes un stresa līmeni.
