Vasaru mēdz uzskatīt par mierīgāku posmu, tomēr daudzi arī šajā periodā saskaras ar paaugstinātu ikdienas stresu un satraukumu. Daļai tieši vasara ir aktīvākais darba laiks ar augstāku slodzes un stresa līmeni.
Ikdienā mēs savus kaimiņus satiekam gaitenī, uz ielas vai pagalmā. Taču patiesa kopiena rodas brīdī, kad cilvēki spēj apvienoties kopīgam mērķim – sakopt vidi, īstenot kādu ideju vai vienkārši palīdzēt cits citam.
Pirms pāris dienām “Progresīvo” vadītajā Rīgā tika svinēti savādie “lepnuma” svētki, t.i., praids. Sajutušies drošāk nekā citos gados, gājiena dalībnieki uz brīdi nometa “ģimenei draudzīga pasākuma” masku – starp dalībniekiem bija redzami vīrieši, kas acīm redzami parodēja sievietes (kur palika cīņa pret stereotipiem?), kā arī sauklis “Tēvzemīte – gejzemīte”. Citi aģitēja par savu garīgo “tēvzemīti” Palestīnu, kur saskaņā ar islāma šariata normām homoseksuāļiem tiek piespriests nāvessods. Vai tā būtu neapzināta pašiznīcināšanās tieksme īpaši oriģinālā veidā?
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu monitoringu. PTAC ievāc un apkopo datus par pamata pārtikas preču grozā ietilpstošo produktu cenu līmeni, kā arī pārbauda, vai un kādus produktus tirgotāji iekļauj šajā grozā.
Pamatoti, izvērtēti, indikācijās balstīti laboratoriskie izmeklējumi medicīnā ir investīcija, nevis greznība. Ziņas par valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu kvotu pārtēriņu un iespējamiem ierobežojumiem rada pamatotas bažas – ne tikai sabiedrībā, bet arī mediķu vidū. Precīza diagnostika nav iedomājama bez laboratorijas testiem, un tiem ir izšķiroša nozīme gan infekciju, gan citu slimību atpazīšanā, gan arī efektīvas un izmaksu ziņā pamatotas ārstēšanas nodrošināšanā.
No 2025. gada 28. jūnija stājas spēkā jauns regulējums par preču un pakalpojumu piekļūstamību. Šis regulējums ievieš būtiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu, ka noteiktas preces un pakalpojumi kļūst pieejami visiem, tostarp cilvēkiem ar invaliditāti.
Līdz ar mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju attīstību krāpniekiem šobrīd ir pieejama virkne rīku, kas padara viņu atmaskošanu par sarežģītu uzdevumu pat ļoti vērīgiem un uzmanīgiem pieaugušajiem ar spēcīgu intuīciju. Krāpnieki veikli orientējas digitālajā pasaulē un izmanto labi pārdomātus paņēmienus, lai uzrunātu un apmānītu potenciālos upurus ziņojumapmaiņas lietotnēs, sociālajos medijos, arī spēļu platformās.
Nacionālais veselības dienests (NVD) sveic XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībniekus, vecākus, pedagogus, brīvprātīgos, organizatorus un svētku baudītājus! Lai svētku laiks būtu drošs un mierīgs, NVD apkopojis informāciju par valsts apmaksātas medicīniskās un zobārstniecības palīdzības saņemšanas iespējām Rīgā svētku laikā.
Pagājušajā nedēļā domes priekšsēdētāji tika vēlēti ne tikai Pierīgas novados un pilsētās, bet arī Ogres novadā, un tām sekoja līdzi cilvēki visā Latvijā, ņemot vērā mediju pastiprināto uzmanību Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim. Viena lieta ir publiskā informācija, bet, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji vērtē atkārtoti ievēlētā mēra Egila Helmaņa darbu, uzdevām šo jautājumu viņiem pašiem. Vietējie saka: "No malas bieži dzirdams daudz negatīvā, taču mēs, kas dzīvojam šeit, esam apmierināti un novērtējam paveikto."
Vasara ir atvaļinājumu laiks, un daudzi no mums šo atpūtas periodu pavada atšķirīgi: daži pilnībā “atslēdzas” no saziņas ar kolēģiem, citi daļēji vēl atrodas tiešsaistē – visbiežāk padaloties ar pašbildi no pludmales un īsu ziņu kolēģiem. Tā nav nejaušība – bet gan daļa no organizācijas kultūras. Un atkarībā no organizācijas mērķiem arī darba devēji un atbildīgie par personālvadību var motivēt darbiniekus pilnībā izbaudīt brīvdienas vai tomēr palikt sasniedzamiem katram gadījumam.
Tā sauktie valdības sociālie partneri parasti un arī šoreiz nepārspīlē, bet par ekonomisko situāciju valstī runā satraukti: “Statistika nerāda nevienu pozitīvu rezultātu attiecībā uz valdības deklarācijā izvirzītajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai – bez izmaiņām mēs nevarēsim uzturēt savu tautsaimniecību. Nodarbināto skaits valstī turpina sarukt. IKP prognozes un reālie rādītāji arvien krītas, tikmēr mēs šeit ieslīkstam [sic! – aut.] koncepcijās un garos procesu pārstāstos.” Tātad bez izmaiņām vairs nevar. Bet izmaiņu nav. Ir tikai to iluzori atveidojumi uz papīra.
