Turpinot salīdzināt demogrāfiskās situācijas tendences Pierīgā, šoreiz pievērsīsimies Saulkrastiem un Jūrmalai – novadam un valstpilsētai pie Rīgas jūras līča. Uzreiz jāsaka, ka kopējais šajās pašvaldībās deklarēto iedzīvotāju skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies, savukārt ar pozitīvas dzimstības rādītājiem ne Saulkrastu novads, ne valstpilsēta Jūrmala palepoties nevar. Turklāt Jūrmalas pilsētas pašvaldība piešķir vienu no lielākajiem pabalstiem jaundzimušo aprūpei valstī – 500 eiro. 2021. gadā tas piešķirts 598 jaundzimušo aprūpei, pērn – 619 jaundzimušo aprūpei. Pašvaldībā uzsver, ka tas ir dīvaini, bet ne visi vecāki vēršas pēc šī pašvaldības piešķirtā pabalsta.

Garantēto minimālo ienākumu slieksnis no 1. jūlija ir 125 eiro pašreizējo 109 eiro vietā, līdz ar to palielināts arī trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un minimālie ienākumi maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanai.

Šā gada pirmajā ceturksnī dzimstības lejupslīde Latvijā turpinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija. Šogad pirmajos trijos mēnešos reģistrēts 3421 jaundzimušais, kas ir par 518 jaundzimušajiem jeb 13,2% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina pārvaldes publiskotie dati. Dzimstība joprojām ir mazāka nekā laikā pirms pandēmijas un vairāk nekā uz pusi mazāka par mirstību.

“Ja mēs dzīves sniegtās iespējas izmantojam, nevis izniekojam, mēs satiekam jaunus cilvēkus, mācāmies arī sirmā vecumā, draudzējamies un veidojam patīkamu un labvēlīgu vidi sev un apkārtējiem,” saka Vija Brikmane, pensionāru biedrības “Sigulda” vadītāja.

Sabiedrības demogrāfijas struktūras pētījumi liecina, ka sievietes trešo un ceturto bērnu visbiežāk nolemj laist pasaulē, būdamas laulībā – stabilās attiecībās, kas sievietei rada drošības sajūtu par nākotni. Tāpēc, turpinot pētīt demogrāfijas tendences Pierīgā, viens no būtiskajiem aspektiem, kam ir jāpievērš uzmanība, ja vēlamies vairot daudzbērnu ģimeņu skaitu, ir tiešā korelācijā ar noslēgto laulību skaitu.

Ar Lienīti Ansoni iepazinos, kad, pabeigusi nodibinājuma "Hospiss LV" organizētās brīvprātīgo apmācības, pirmo reizi devos uz Rīgas 1.slimnīcas Īslaicīgās sociālās aprūpes nodaļu. Lienīte bija koordinatore brīvprātīgo apmeklējumiem šajā nodaļā. Mierīga, smaidīga un nosvērta viņa sagaidīja mūs, zaļos gurķus, slimnīcas pagalmā. Atbildēja uz mūsu daudziem jautājumiem, lai pēc mirkļa tikpat mierīgi un nosvērti vestu mūs iekšā brīvprātīgo reālajā dzīvē. Toreiz man likās, ka Lienīte brīvprātīgo darbu veikusi visu savu apzināto mūžu.

Narkotisko vielu pieejamība un lietošana jauniešu vidū Latvijā pēdējos gados strauji pieaug. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi un narkologi ceļ trauksmi par strauji pieaugošo izsaukumu skaitu uz narkotiku pārdozēšanas gadījumiem. Parādās arvien jauni, dzīvībai īpaši bīstamu narkotiku veidi. Oficiālā policijas statistika liecina, ka gada laikā aptuveni divi tūkstoši jauniešu tiek aizturēti alkohola reibumā, aptuveni trīs simti – narkotiku reibumā. Tie ir tikai statistikas dati, kurus, kā atzīst neatliekamās palīdzības mediķi, var vēl krietni pareizināt. Neesot dienas, kad viņi nesaņemtu izsaukumu pie kāda gados jauna cilvēka, kura dzīvība jāglābj pārdozēšanas dēļ. Un ir dienas, kad vairākus neizdodas glābt.

Pērn Latvijā tika sasniegts demogrāfijas “antirekords”, proti, 2022. gadā bija zemākie dzimstības rādītāji pēdējo simt gadu laikā. Latvijā pagājušajā gadā tika reģistrēti 15 954 jaundzimušie, kas ir par 1466 jaundzimušajiem jeb 8,4 procentiem mazāk nekā 2021. gadā.

Vairums jeb 93% pusaudžu problēmu gadījumā atbalstu meklētu pie saviem vienaudžiem un draugiem, liecina Latvijas Pusaudžu mentālās veselības asociācijas veiktais pētījums “Cik viegli būt jaunam?”. 56% pusaudžu vērstos pie vecākiem, 24% apsvērtu iespēju vērsties pie speciālista, bet 4% meklētu atbalstu pie skolotāja. Vienlaikus 87% pusaudžu nav neviena pieaugušā skolā, ar kuru būtu emocionāli nozīmīgas attiecības. Savukārt 62% pusaudžu norādījuši, ka viņiem nav neviena pieaugušā, ar kuru varētu runāt par savām problēmām.

Artūra un Elmas Petrovsku ģimenē aug četri bērni. 2009. gadā, lai pārvarētu finansiālo krīzi, ģimene pieņēma lēmumu doties uz Angliju. Lēmums nenāca viegli, bet tobrīd viņiem bija trīs mazi bērni, vīrs bija vienīgais apgādnieks. Anglijā Artūram bija labi apmaksāts darbs, ģimenei bija labi dzīves apstākļi, tomēr pēc pieciem gadiem svešumā viņi nolēma atgriezties Latvijā.

Ogrēnieši Rieksti-Riekstiņi ir laimīga daudzbērnu ģimene, kurā aug pieci bērni. Pastarītei Līnai ir četri gadiņi. Gudrajai, dzīvespriecīgajai un garā stiprajai meitenītei pēdējais gads nav bijis viegls – pieci mēneši aizvadīti slimnīcas gultā, un arī šobrīd viņa, ik vakaru dodoties gulēt, divpadsmit stundu pavada pieslēgta dialīzes aparātam. Tomēr ģimene nezaudē cerību un dara visu, lai Līnai būtu laimīga bērnība, rodot prieku ikdienišķās lietās un cits citu it visā atbalstot.