Probācijas dienests – tā ir iestāde, kas satiek bērnu un viņa dzīves stāstu un iet kopā ceļu uz pārmaiņām bērna uzvedībā, iesaistot šajā procesā milzīgu atbalsta grupu un, protams, arī bērna tuviniekus. Turpinām sarunu ar Valsts probācijas dienesta Uzraudzības, piespiedu un sabiedriskā darba nodaļas vadošo eksperti Janu Mituzu un Probācijas programmu nodaļas vadītāju Kristu Skaru.
Probācijas dienests kādam, iespējams, asociējas ar sodu, kādam – ar sabiedrisko darbu, kādam varbūt vispār nav nekāda priekšstata par to. Runājot par nepilngadīgajiem un uzzinot vairāk par Valsts probācijas dienesta darbu un attīstību pēdējo divdesmit gadu laikā, rodas pilnīgi citāds priekšstats, gribas teikt, ka tā ir iestāde, kas satiek bērnu un viņa dzīves stāstu un iet kopā ceļu uz pārmaiņām bērna uzvedībā, iesaistot šajā procesā milzīgu atbalsta grupu un, protams, arī bērna tuviniekus.
Demogrāfiskās tendences Pierīgas novados jau labu laiku uzrāda aizvien pieaugošu līkni – pašvaldībās reģistrēto bērnu skaits pieaug. Tas attiecas gan uz bērniem pirmsskolas vecumā, gan skolas vecuma bērniem. Tas savukārt liek pašvaldībām meklēt dažādus risinājumus, kā pilnvērtīgi nodrošināt pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pieejamību visiem bērniem novadā.
Mārupes senioru biedrībai tāds jaunieša vecums vien ir – divdesmit gadi. Tajā ir simt divpadsmit biedru, bet to aktīvāko gan esot mazāk, saka biedrības vadītāja Vera Stumbure. Senioriem īpaši patīkot sportot, un rezultāti ir labi. Nesen, 16. septembrī, Olaines Mežaparkā senioru sporta dienā Mārupes komanda izcīnīja pirmo vietu kopvērtējumā.
Šobrīd ir apkopoti konkursa “Ģimenei draudzīgākā pašvaldība 2023” pēdējās kārtas rezultāti ar katrā plānošanas reģionā visaugstāk novērtētajām pašvaldībām, kas atzītas par ģimenēm draudzīgākajām. Finālistes cīnīsies par naudas balvu, kuru izmantot ģimeniskas vides uzlabošanai savā administratīvajā teritorijā, un uzvarētājas tiks paziņotas 12. decembrī īpašā apbalvošanas ceremonijā.
Šā gada pirmajos astoņos mēnešos uz dzīvi Rīgas reģionā atgriezušies 205 ārvalstīs dzīvojuši cilvēki, ieskaitot bērnus, – tā liecina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatores Dainas Šulcas, kura ikdienā konsultē remigrantus par atgriešanos dzimtenē, sniegtie dati. Tas, cik cilvēku atgriežas uz dzīvi Latvijā bez koordinatoru starpniecības, precīzi nav zināms, taču var pieņemt, ka kopējais remigrantu skaits ir lielāks.
Šodienas izglītības mērķi, kad pedagogiem un vecākiem ir jāizglīto tā dēvētā digitālā paaudze, liek izvēlēties citādāku pieeju jaunā cilvēka personības veidošanai. Digitālā paaudze spēj veikt vairākas darbības vienlaikus, bet speciālisti arvien biežāk ir spiesti atzīt, ka aktuālāks kļūst jautājums par zināšanu kvalitāti, jo, piemēram, mutvārdu runa mūsdienās pārvēršas par rakstisku runu un jaunieši vairāk sazinās ar dažādām zīmēm. Ja vēlamies bērniem un jauniešiem mācīt domāt, tad iztēlei jāliek darboties. Un tieši interešu izglītībā iztēle ir instruments, kam ir nozīmīga vieta. Turklāt ārpusskolas nodarbībās audzēkņi attīsta prasmes un iemaņas, kurām var būt izšķiroša nozīme nākotnes profesijas izvēlē.
Aizvien pieaugošās vardarbības novēršanai skolās kā viens no risinājumiem tiek ieteikts dot tiesības skolas direktoram kopā ar starpinstitucionālo sadarbības padomi noteikt, kādos gadījumos skolēns mācās attālināti, kamēr ar viņu un viņa ģimeni strādā visas iesaistītās puses.
Edīte Ligere izpelnījusies ievērību kā tūkstošā reemigrante Rīgas plānošanas reģionā. Kopā ar vīru Rūdolfu un bērniem Kārli un Lizeti viņa šogad atgriezusies Latvijā pēc vairākiem Vācijā nodzīvotiem gadiem. Taču, jau dodoties prom, abi zinājuši, ka noteikti brauks atpakaļ.
Turpinot apkopot informāciju par interešu izglītību Pierīgas novados, būtiski ir uzsvērt, ka pēcpandēmijas laikā kopējais audzēkņu skaits joprojām nav sasniedzis 2018./2019. mācību gada līmeni, kad visā valstī bija vairāk nekā 231 000 izglītojamo dažādās interešu izglītības programmās, savukārt pērn dažādus pulciņus apmeklēja 217 443 audzēkņi, tostarp Rīgas reģionā interešu izglītību apguva 17 977 bērni un jaunieši. Pierīgas novados attīstītā sporta instruktūra nodrošina samērā lielu audzēkņu skaitu sporta interešu programmās, proti, pērn tie bija 4430 izglītojamie.
Lai gan valstī nav noteikti speciāli mācību līdzekļi interešu izglītības programmām, tomēr ar katru gadu interešu izglītība kļūst par aizvien nozīmīgāku komponenti bērnu un jauniešu kopējā izglītībā, kā arī saturīgā un lietderīgā brīvā laika pavadīšanā. “Rīgas Apriņķa Avīze” apkopoja informāciju par Pierīgas novados pieejamo interešu izglītību, secinot, ka piedāvājums ir gana daudzpusīgs, turklāt lielākoties nodarbības dažādos pulciņos ir bez maksas.
