Baložniece Ārija Artmane pēc pamatizglītības ir medicīnas māsa un desmit gadu nostrādājusi medicīnas jomā, bet dzīves gaitā izmēģinājusi arī citus darbus. Kādā brīdī viņa sāka just, ka sēdošs darbs visai saspringtā biroja gaisotnē nav gluži tas, ko viņa vēlas savā dzīvē, turklāt parādījās veselības problēmas – dažādas sāpes. Tāpēc viņa sāka aktīvi meklēt risinājumus, kā brīvajā laikā izkustēties, taču ilgi nespēja atrast sev tīkamu aktivitāšu veidu, līdz kādā dienā nejauši uzzināja par cigun vingrošanu. Ārija Artmane aizrāvās ar jaunajām iespējām, ko piedāvāja cigun, un nu jau daudzus gadus pati strādā kā cigun instruktore, vadot vingrošanas nodarbības arī Pierīgā.

Uzlūkojot pūci, šķiet, ka tā tūlīt izlidos ārā no gleznas rāmja un nolaidīsies man uz pleca, un, lūkojoties uz mīlīga, uzticama paskata suņuku, sagaidu, ka viņš tūliņ skanīgi ieriesies, – tā es iepazinu mākslinieces Martas Gotlības īsto un pārsteidzošo mākslas valodu, pie kuras viņa atgriezusies teju pirms desmit gadiem, kad sāka darboties ar mašīnizšūšanu. Neilgi pēc tam viņa ņēmusi rokās arī zīmuli un otu.

“Mums ir jāiemācās vairāk mīlēt sevi, tad dzīvosim starodamas,” saka Vineta Tomsone-Lipšāne, un viņa pati tam ir īsts pierādījums – Vinetas enerģiskums un pozitīvisms apbur. Viņa ir sieva un mamma meitai un diviem dēliem, kā arī augstu novērtēta speciālā pedagoģe, kas palīdz bērniem, kam ir mācīšanās problēmas, garīgās attīstības un veselības traucējumi. Un vēl Vineta ir ļoti skaista sieviete. Šogad viņa ieguva titulu “Misis Latvija Klasika 2025” un piepildīja bērnības un jaunības sapni – uz mirkli iejusties karalienes ādā. Patiesībā mums, sievietēm, šī sajūta sevī jālolo vienmēr, viņa smej. Un tad, kad būsim piepildītas pašas, varēsim dot arī citiem. Par dzīves kāpumiem un kritumiem un sievišķīgām atziņām – šajā sarunā.

Jaunā mūziķe Līva Liepa dzīvo Ķekavas novada Daugmalē, bet mācās Rīgā, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā, kur septembrī turpinās zinību apguvi 12. klasē. Viņa jau kopš bērnības ir saistīta ar kultūras aktivitātēm, jo vēl bērnudārzā dejoja tautas deju kolektīvā, bet kopš pirmās klases dzied korī. Vēlāk Līvai radās iespēja izmēģināt koklēšanu, viņa aizrāvās ar to un nu jau septiņus gadus spēlē koncertkokli. Viņa piedalījās arī aizvadītajos XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos.

Ilze Šterna ir četru dēlu māmiņa, kura, neskatoties uz savulaik iegūto maģistra grādu  starptautiskajā biznesā un ekonomikā, tagad ir pedagoģe un ar pilnu sirds atdevi palīdz radīt mājīgumu un bērniem draudzīgu vidi Montesori un mūzikas kristīgajā mazo bērnu skolā “Knābis”. Viņa smaidot stāsta, ka Montesori pedagoģiju vispirms ielaidusi savā virtuvē, kad vecākie dēli vēl bijuši pavisam mazi. Viņas vīram Kasparam nav bijis iebildumu pret pārmaiņām virtuvē, piemēram, zemo ūdens trauku vai krūzīšu atrašanās vietu, lai bērni to varētu izmantot, kad vien vajag. Darbojoties kā Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, arī Kaspars ikdienā strādā ar pusaudžiem. Ilze atzīst, ka pedagoģija un rūpes par savu un citu bērnu attīstību un izaugsmi abiem ir tuvas.

No šīs nedēļas nogales līdz 13. jūlijam Rīga pārtaps par bērnu un jauniešu radošuma centru – galvaspilsētā norisināsies XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Šie ir lielākie bērnu un jauniešu kultūras svētki Latvijā, kas reizi piecos gados pulcē dalībniekus no visiem valsts reģioniem un latviešu diasporas ārvalstīs.

Cilvēkiem gados biežāk nekā citu sabiedrības grupu pārstāvjiem nākas lietot dažādas zāles veselības stiprināšanai un uzlabošanai, tāpēc regulāri ir jādodas uz aptieku. Viena lieta ir saņemt ārsta izrakstītus medikamentus, bet nereti akūtu sāpju, infekciju vai citu negaidītu veselības problēmu gadījumā nākas lūgt padomu farmaceitam, kādas zāles konkrētajā situācijā labāk izvēlēties. Šādos brīžos aptiekāra palīdzībai ir īpaši nozīmīga loma, it sevišķi tāpēc, ka pie sava ģimenes ārsta cilvēki ļoti bieži nevar uzreiz tikt. Taču pēkšņas saslimšanas gadījumā svarīgi ir sākt lietot zāles pēc iespējas ātrāk. Farmaceits var sniegt vērtīgu konsultāciju arī saistībā ar citām veselības problēmām.

Ne katru dienu mēs satiekam cilvēkus, par kuriem gribas jautāt – nu kā var būt tik daudz talantu vienuviet un kā viens cilvēks var tik daudz iespēt? Aptuveni trīs kilometrus no Ādažu centra mežā savu māju iekārtojusi māksliniece Inga Pērkons. Savās zināšanās viņa dalās arī ar citiem, rīkojot, piemēram, īpašu radošo darbnīcu, kuras dalībnieki desmit stundu laikā iesākumā mīca maizi un, kamēr tā rūgst, darbojas ar mālu, pēc tam glezno, tad veido un liek krāsnī cepties pašu taisītos maizes kukulīšus. Pēc svaigā gaisā pavadītajām stundām katrs dodas mājās ar savu kukulīti, gleznu un jaunām zināšanām. Inga saka: katram cilvēkam ir doti vismaz pieci talanti, un, ja tos attīsta, tad tiek dots vēl.

Sākumskolas klases audzinātājas darbs nav un nevar būt rutīna, jo katra diena nes ko pilnīgi jaunu. Gluži tāpat kā mazajiem bērniņiem, kuri ik dienu iepazīst pasauli par kripatiņu plašāk. Tā saka Baldones vidusskolas sākumskolas pirmās klases audzinātāja, teātra mākslas un ģeogrāfijas skolotāja Ingrīda Irša-Podkalne. Pagājušā gada novembrī talantīgā pedagoģe saņēma balvu "Latvijas Gada skolotājs", kas vienlaikus ir arī kā atzinība par veikto darbu visas Latvijas sabiedrības un valsts attīstības labā.

Ar piemiņas plāksnes atklāšanu 23. maijā Rīga atdevusi savu parādu rakstniekam, žurnālistam un gleznotājam Anšlavam Eglītim (1906–1993). Tēlnieka Kristapa Gulbja veidotā plāksne novietota uz ēkas fasādes Krišjāņa Valdemāra ielā 23. Vieta nav nejauša – šajā ēkā Anšlavs ar vecākiem dzīvojis daudzus gadus.

Jolanta Borīte par Turaidas muzejrezervāta direktori kļuva pirms nepilniem sešiem mēnešiem. “Man tā šķita lieliska iespēja – pēc darba Siguldas novada pašvaldībā tagad nonākt Gaujas otrā krastā, lai attīstītu muzeja darbību un lomu novada kontekstā un panāktu to, ka šī ir vieta, kur cilvēki grib atgriezties vēl un vēl,” saka Jolanta. Savukārt par viņas mīļāko stūrīti jau kļuvis meža parks ar dīķu kaskādēm, tērcītēm un putnu balsīm. “Kā saka mani kolēģi, tajā vietā rodas tāda laimības sajūta!”