"The Economist" par "Gada valsti" atzīst Itāliju, īpaši izceļot arī Lietuvu

Izdevums atgādina, ka Itālija šogad ieguva zinošu un starptautiski atzītu premjerministru Mario Dragi, un lielākā daļa valsts politiķu spēja pārvarēt savas nesaskaņas, lai atbalstītu plašu reformu programmu, kas ļauj valstij saņemt Eiropas Savienības finansējumu pandēmijas seku mazināšanai.

Tāpat Itālijā ir viens no labākajiem vakcinācijas rādītājiem Eiropā.

Lai gan iepriekšējo līderu, piemēram, Silvio Berluskoni, nepārdomātās politikas rezultātā Itālijas iedzīvotāji 2019.gadā bija nabadzīgāki nekā 2000.gadā, un 2020.gads bija sarežģīts, šogad valsts ekonomika ir atkopusies straujāk nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, norādīja žurnāls.

"Ir grūti noliegt, ka Itālija šodien ir labāka nekā bija 2020.gada decembrī. Un tādēļ tā ir mūsu gada valsts," paziņoja "The Economist".

Vienlaikus izdevums brīdināja, ka Dragi paudis vēlmi ieņemt daudz ceremoniālāko Itālijas prezidenta amatu, un "viņa pēctecis var būt mazāk kompetents premjerministrs", tādēļ Itālijas progress var mazināties.

"The Economist" nosauca vairākas valstis, kuras pretendēja uz "Gada valsts" titulu.

Viena no tām ir Lietuva, kura "aizstāvēja demokrātijas vērtības". Izdevums norādīja, ka, ja Lietuva būtu pilsētā Ķīnā, tā tik tikko iekļūtu valsts 40 lielāko pilsētu sarakstā, tomēr tā, ļaujot Taivānai atvērt savu pārstāvniecību Viļņā, tik ļoti ir spējusi satracināt Ķīnas valdību, ka tās laikrakstā Lietuva tiek noniecināta, to salīdzinot ar “peli vai pat mušu”. Valdība ieteica Lietuvas iedzīvotājiem izmest Ķīnā ražotus viedtālruņus, jo tajos bez lietotāja piekrišanas varot aktivizēt cenzūras programmatūru.

Lietuva pēdējā gada laikā nav kautrējusies stāties pretī Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīmam, uzņemot kaimiņvalsts disidentus, tostarp iepriekšējo prezidenta vēlēšanu iespējamo uzvarētāju Svjatlanu Cihanousku.

"The Economist" uzteic Lietuvu, ka tā cilvēcīgāk nekā Polija ir tikusi galā ar Lukašenko sūtītajiem migrantu pūļiem pie robežas, un atgādina, ka demokrāti visā pasaulē apbrīno Lietuvas bezbailību.

Tāpat "The Economist" īpaši izceļ Samoa tiesas, kuras spēja novērst konstitucionālu krīzi, no varas pēc 33 gadiem tika padzīta valdošā partija un premjers, kurš apgalvoja, ka ir dieva izraudzīts. Pirmo reizi nelielās valsts vēsturē premjera amatā ir sieviete un tiek īstenotas reformas.

Gadiem Krievijas naudai pakļautā Moldova 2020.gada nogalē prezidenta amatā ievēlēja proeiropeiski noskaņoto Maiju Sandu, bet šogad viņas partija ieguva kontroli parlamentā, veicinot pārmaiņas.

Savukārt Zambija atjaunoja demokrātiju. "Pirms gada valsts bija korumpēta un bankrotējusi", atgādināja "The Economist". Liberālais uzņēmējs Hakainde Hičilema guva tik lielu atbalstu vēlēšanās, ka iepriekšējā režīma mēģinājumi viltot vēlēšanu rezultātus cieta neveiksmi. Kopš kļūšanas par Zambijas prezidentu augustā viņš ir vienojies ar Starptautisko Valūtas fondu, solījis atcelt izšķērdīgās subsīdijas degvielai un elektrībai, kā arī sācis izmeklēt korupciju.

Vienlaikus "The Economist" secināja, ka pandēmijas ēnā arī demokrātija daudzviet pasaulē šogad ir iedragāta. Krievijā pēc noindēšanas mēģinājuma tika ieslodzīts opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, ASV toreizējā prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji iebruka parlamenta ēkā, Etiopijā un Mjanmā sākās pilsoņu karš.