Edgars Oļševskis: Bēgļiem ir tiesības uz drošību ^{Apriņķis.lv}

– Kad juridiski tiek noteikts bēgļa statuss? Vai mēs to pieņemam, zinot, ka Ukrainā notiek karadarbība un visi, kas bēg no Ukrainas, tiek definēti kā kara bēgļi? Vai ir kādas atšķirības starp jēdzieniem “bēglis” un “kara bēglis”?

– Bēgļa statuss (līdztekus alternatīvajam un pagaidu aizsardzības statusam) ir starptautiskās aizsardzības veids, kad drošā valsts sniedz patvērumu cilvēkam, kurš savā izcelsmes valstī saskaras ar karu vai vajāšanu. Lai kādu atzītu par bēgli vai piešķirtu personai alternatīvo aizsardzību, ir nepieciešams izmantot patvēruma procedūru, kas Latvijas nacionālajā tiesību sistēmā ir noteikta Patvēruma likumā un kuru no valsts puses īsteno Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un nepieciešamības gadījumā arī tiesa.

Termins “kara bēglis” tiek lietots sarunvalodā un tiesībās nepastāv, jo šis apzīmējums ietilpst jēdziena “bēglis” tvērumā. No šā viedokļa jēdziens “bēglis” ir universāls, proti, tam nepiemīt reģionāls vai etnisks konteksts, taču uz Ukrainas civiliedzīvotājiem šajā īpašajā situācijā, kad Krievijas un Baltkrievijas noziedzīgā režīma pastrādāto agresijas noziegumu un izraisītā kara rezultātā masveidā cieš civiliedzīvotāji, attiecas mērķtiecīgi pieņemts likums – Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Tas paredz nepieciešamo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, neprasot iziet klasisko patvēruma procedūru, kas prasa individuālu izvērtējumu un var aizņemt līdz pat trim mēnešiem. Pietiek tikai ar to, ka viņiem vai viņu ģimenes locekļiem ir Ukrainas pilsonība vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja Ukrainā.

Citu valstu bēgļiem, kuri nejūtas droši savā valstī, joprojām, protams, ir tiesības prasīt patvērumu Latvijas Republikā, bet tad būs jāizmanto klasiskā patvēruma procedūra. Šīs atšķirības pašas par sevi var izraisīt diskusijas par to, vai kāda personu grupa ir prioritāra, bet tas būtu aplams diskurss –  cilvēks ir cilvēks, un viņš var pamatoti justies apdraudēts jebkur. Šajos gadījumos jāceļ aizsardzības standarti visiem, par pamatu ņemot būtisko mērķi nodrošināt augstu labklājības un drošības līmeni valstij piederīgajiem iedzīvotājiem visos Latvijas reģionos.

Ir svarīgi atzīmēt, ka ukraiņi nav vainīgi pie viņu teritorijā notiekošās karadarbības. Pašlaik Latvijā viņiem tiek paredzēta termiņuzturēšanās atļauja vismaz uz gadu, kā arī tiesības uz nodarbinātību, sociālajām garantijām u.c.

– Vai Latvijas valstij ir saistoši kādi starptautiskie normatīvie akti attiecībā uz bēgļu uzņemšanu?

– ANO ietvaros pastāv Konvencija par bēgļa statusu, kas tika pieņemta 1951. gadā. Tā sniedz ļoti nozīmīgu, globālu, saistošu un abstraktu ietvaru patvēruma procedūras nodrošināšanai. Konkrētākas saistības izriet no Eiropas Savienības tiesību sistēmas, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu un par piešķirtās aizsardzības saturu, Padomes 2001. gada 20. jūlija direktīvas 2001/55/EK par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas u.c., un tālāk tās tiek iestrādātas katras Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktos, vai arī kļūst tieši piemērojamas.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums Latvijā tika pieņemts dienu pirms Eiropas Savienības Padome lēma par pagaidu aizsardzības tiesisko statusu Ukrainas iedzīvotājiem. Šī likuma, kā arī Padomes lēmuma pilnvērtīgai sistēmiskajai piemērošanai būtu jāizpēta arī vadlīnijas par darbībām uz robežas, kuras Eiropas Savienības Komisija izstrādāja, lai veicinātu aizsardzības sniegšanu cilvēkiem no Ukrainas. Kad Latvijā tika pieņemts šis likums, Saeimā jau pēc pāris dienām tika pieņemti grozījumi, kas, acīmredzot, balstās uz pieņemto Padomes lēmumu un Komisijas vadlīnijām, lai iekļautu papildu garantijas, piemēram, tiesības ņemt līdzi no Ukrainas mājdzīvniekus.

Normālā situācijā jaunpieņemtu likumu negroza pāris dienas pēc tā stāšanās spēkā. Attiecībā uz šo likumu vēl būs jāveic dziļāka analīze, lai tas paredzētu visu, ko nosaka Eiropas Savienība, jo būtiski ir nodrošināt ne mazākas garantijas un aizsardzību, kādas izriet no Eiropas Savienības prasībām (problēmu, protams, nebūs, ja  aizsardzības standarti tiks pārsniegti). Tāpat uzmanība būs jāpievērš Eiropas Savienības tiesas spriedumiem un ģenerāladvokātu secinājumiem, kas sekos patvēruma lietās 2022. gadā.

– Kādi pienākumi tiek uzlikti valstij saistībā ar bēgļu uzņemšanu?

– Bēgļiem kopumā un Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz drošību – no kara, spīdzināšanas, bada, nāvessodiem, cilvēktirdzniecības, izvarošanas un citām briesmām, ar ko visnotaļ bieži diemžēl saskaras cilvēki dažādās pasaules malās. Bēgļiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem ir jānodrošina piekļuve drēbēm, siltai vietai ar jumtu virs galvas, izglītībai bērniem, ģimenes vienotībai, ēdienam, nepieciešamajai medicīniskajai aizsardzībai, ieskaitot iespējas vakcinēties. Bēgļiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem viņiem saprotamā valodā ir jāizskaidro, kādas ir viņu tiesības un pienākumi, turpmākā procedūra un kā viņiem būtu jārīkojas dažādās dzīves situācijās. Ir svarīgi nodrošināt cieņpilnu attieksmi.

– Ja Latvijas iedzīvotāji šobrīd vēlētos izceļot no Latvijas, sajūtot drošības draudus saistībā ar karadarbību Ukrainā, vai, arī izceļojot no Latvijas, šiem cilvēkiem var tikts noteikts kara bēgļu statuss?  

– Pašlaik karš norisinās Ukrainā – mums ļoti tuvā draudzīgajā valstī, kas diemžēl nepaspēja sava valstiskuma tapšanas ceļā iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Bet tas viss noteikti notiks. Šis karš ir lūzuma punkts pagātnei – drošsirdīgie ukraiņi izcīnīja savu brīvību pilnā mērā. Latvijas situācija 2022. gadā ir pavisam atšķirīga, un Latvijas iedzīvotājiem acīmredzami nav pamata izceļot no valsts.

Jā, mēs varam just emocionālu vai psiholoģisku spriedzi, nogurumu un pārdzīvojumus, taču tas nav pamats bēgt uz kādu citu valsti, lai lūgtu tur patvērumu. Latvija ir spēcīga valsts ar stipriem iedzīvotājiem, turklāt Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, kas nozīmē, ka mēs esam drošībā, aizstāvēsimies sīvi un arī sabiedrotie mūs aizstāvēs, ja tiešām tas būs nepieciešams. Mēs uzņemam bēgļus un palīdzam, nevis paši dodamies bēgļu gaitās, jo esam droša valsts un nepametam mūsu draugus.