Pētījums: "hibrīddarba" vai attālinātā darba režīmā pašlaik strādā 32% darbinieku

Salīdzinot ar pirms pandēmijas periodu, būtiski ir palielinājies gan to darbinieku īpatsvars, kuri strādā “hibrīddarba režīmā” (no 18% uz 24%), gan to, kuri strādā tikai no mājām (no 4% uz 8%), kamēr samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri strādā tikai darbavietā (no 78% uz 68%), lai arī tādu joprojām ir vairums.

Pētījuma rezultāti arī atklāj, ka strādājošo kopējā apmierinātība ar savu pašreizējo darbu gada laikā nav būtiski mainījusies (attiecīgi 77% pērn un 75% šogad), tomēr gada laikā būtiski ir samazinājies “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvars (no 22% uz 17%), datiem atgriežoties 2019.gada (pirms pandēmijas) rādītāju līmenī.

Raugoties uz šī gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka caurmērā apmierinātāki ar savu pašreizējo darbu ir augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 eiro mēnesī), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošie, NVO nodarbinātie, tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu un kuriem darbavieta nodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, kuriem ir iespēja strādāt “hibrīddarba” režīmā vai arī tikai no mājām, kā arī tie, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā pozitīvi.

Savukārt zemāka apmierinātība ar darbu ir tiem, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu un kuri apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darba vietu, kuriem darbavieta nenodrošina darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas, tiem, kuriem pandēmijas laikā ir pasliktinājusies piederības sajūta darba kolektīvam, un arī tiem, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu vērtē kopumā negatīvi.

“Kantar” dati liecina, ka tikai darbavietā salīdzinoši biežāk strādā 45-54 gadus veci darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, nodarbinātie ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 500 eiro mēnesī), apstrādes rūpniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu, veselības un sociālās aprūpes nozarēs nodarbinātie, arī citās pilsētās (ne Rīgā) un Kurzemē nodarbinātie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti un kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms nav mainījies (saglabājies klātienes darbs).

Vērojams, ka tikai no mājām vidēji biežāk strādā 25-34 gadus veci darbinieki, speciālisti, tie, kuru darba stāžs organizācijā ir 3-5 gadi, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, Rīgā nodarbinātie, kā arī tie, kuriem labāk patīk strādāt privātajā sektorā, un kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms ir mainījies.

“Hibrīddarba režīmā” caurmērā biežāk darbojas strādājošie ar augstāko izglītību, augstākā līmeņa vadītāji un speciālisti, strādājošie ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (vairāk nekā 1001 eiro mēnesī), finanšu un apdrošināšanas nozarē strādājošie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, un tie, kuriem, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku, darba režīms ir mainījies.

Šīs grupas darbinieki norāda, ka, strādājot tikai birojā, uzmanību nereti novērš “blakustrokšņi”, kolēģu vēlme “tepat un tūlīt” iesaistīt dažādu jautājumu risināšanā, tādējādi “izsitot” no plānotā darba ritma un fokusa. Viņi labprāt arī turpmāk saglabātu esošo “hibrīddarba režīmu”, taču ir aspekti, kuriem šajā kontekstā ir jāpievērš lielāka uzmanība un viens no tiem ir komunikācija.