Pilsētas ir atkarīgas no automašīnām. Lūk, kā šo problēmu var risināt
- Autors: Gerda Kivleniece, “Bolt” skrejriteņu operāciju speciāliste Latvijā
Foto - publicitātes
Automašīna, iespējams, ir veiksmīgākais patēriņa produkts pasaules vēsturē. Personīgie auto, ir statusa simbols sabiedrībā, kas ir ērti pieejams, turklāt tas ļauj autovadītājam ātri un patstāvīgi mērot lielus un mazus attālumus, gan pilsētās, gan ārpus tām. Ar katru desmitgadi visā pasaulē palielinās automašīnu pārdošanas apjomi. Saskaņā ar “Bloomberg NEF” aplēsēm šī tendence 2036. gadā sasniegs maksimumu, kad pasaulē būs nedaudz vairāk nekā 1,5 miljardi automobiļu, tostarp vairāk nekā 250 miljoni tikai Eiropas Savienībā (ES) vien.
Latvijā pēdējo desmit gadu laikā automašīnu skaits uz 1000 iedzīvotājiem palielinājies no 299 līdz 369 automašīnām. Lietuva un Igaunija ir tuvāk ES vidējam automašīnu skaitam uz vienu iedzīvotāju, attiecīgi 560 un 608 automašīnas, liecina “Eurostat” dati, 2020. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pēdējos aptuveni simts gadus pilsētas ir projektētas tā, lai tās būtu pielāgotas autotransportam, citus braucamrīkus un gājējus atstājot otrajā plānā. Pilsētu atkarība no automašīnām ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras ikviena metropole.
Mazāk vietas un laika, vairāk tēriņu un piesārņojuma
Parīzē tikai neliela daļa cilvēku izmanto automašīnas, bet katram transportlīdzeklim ir atvēlēts vairāk nekā 100 m2, kas ir līdz pat 80 % no pilsētas platības. Berlīnē katru gadu automobiļu infrastruktūrai tiek iztērēti 4,2 miljardi eiro. Tas ir 270 eiro mēnesī uz vienu automašīnu, un Berlīnes iedzīvotājiem līdz ar to paliek mazāk naudas citiem tēriņiem. Taču ar to viss nebeidzas – ceļu satiksmes negadījumi ir viens no lielākajiem nāves cēloņiem pasaulē, un autotransports rada vairāk nekā 20 % no pasaules CO2 emisijām.
Kāda ir alternatīva automašīnu pārpilnībai? Vai tāda vispār ir?
Skatoties uz procesiem Eiropā, mēs redzam, ka ir pieejamas alternatīvas. Amsterdama un Kopenhāgena jau gadiem ilgi ir bijušas līderes šajā jomā, un šobrīd abu pilsētu centros velosipēdi veido vairāk nekā 50 % no visiem braucieniem. Nīderlandē vairāk nekā 2 miljoni cilvēku dzīvo "woonerfs" jeb dzīvojamajās ielās, kur cilvēku vajadzības ir svarīgākas par autovadītāju un viņu transportlīdzekļu vajadzībām.
Atteikšanās no automašīnām sāk kļūt populāra arī citās Eiropas lielākajās pilsētās. Parīzē ir izstrādāts 15 minūšu pilsētas plāns, kura mērķis ir izveidot pašpietiekamas kopienas, kur viss nepieciešamais atrodas 15 minūšu gājiena vai brauciena ar velosipēdu attālumā. Savukārt Londonas mērs Sadiks Khans ir ierosinājis paplašināt īpaši zemo emisiju zonu (Ultra Low Emission Zone), lai tā aptvertu visu pilsētu.
Pilsētām jāpielāgo sava transporta infrastruktūra
Lielākajā daļā pilsētu joprojām aptuveni puse braucienu tiek veikti izmantojot personīgās automašīnas. Paredzams, ka tuvāko piecu gadu laikā šis skaits samazināsies par aptuveni ceturtdaļu, bet, lai tas notiktu, pilsētām ir jānodrošina infrastruktūra, kas ļautu citiem transporta veidiem sastādīt lielāku veikto braucienu daļu. Citi transporta veidi šeit ietver tādus vieglos transportlīdzekļus kā velosipēdus, e-velosipēdus, skrejriteņus, kā arī koplietošanas mobilitātes iespējas, piemēram, kopbraukšanas un automašīnu koplietošanas pakalpojumus, kas piedāvā daudz pieejamākas alternatīvas gandrīz visiem galamērķiem.
Skrejriteņiem un divriteņiem nepieciešami veloceliņi un velojoslas, kā arī novietnes, savukārt, lai ērti izmantotu kopbraukšanas un autokoplietošanas pakalpojumus, ir jābūt pieejamām bezmaksas autostāvvietām. Pilsētas varētu atbalstīt pašreizējo automašīnu stāvvietu pārveidošanu par ekskluzīvām mikromobilitātes rīku un koplietošanas transportlīdzekļu stāvvietām. Tādējādi mudinot cilvēkus atteikties no personīgajām automašīnām un tā vietā izmantot divriteņus, skrejriteņus un citus rīkus, kā arī koplietošanas transportlīdzekļus, kas pilsētā aizņem ievērojami mazāk vietas.
Arī regulējot šos procesus nepieciešams atrast pareizu līdzsvaru starp vides radīšanu, kurā šos alternatīvos transporta veidus var izmantot droši, un pieejamības saglabāšanu, nezaudējot tirgus konkurenci, kas veicina inovācijas un samazina transporta izmaksas.
Pilsētas cilvēkiem, nevis automašīnām
Visa mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka Eiropas lielāko pilsētu iedzīvotāji ir gatavi atteikties no personīgajiem automobiļiem. Norvēģijas Transporta ekonomikas institūta (TØI) veiktajā pētījumā mēs mudinājām “Bolt” klientus desmit Eiropas pilsētās īsāku, līdz 3km, kopbraukšanas braucienu vietā izvēlēties braucienus ar skrejriteni. Pētījums parādīja, ka, aplikācijā saņemot pamudinājumu, līdz pat 60 % lietotāju īsāku braucienu veikšanai izvēlējās skrejriteņus kopbraukšanas vietā, kas nozīmē mazāk automašīnu uz ceļiem un zemākas CO2 emisijas.
Pilsētas visā pasaulē jau gadu desmitiem ir veidotas automašīnām, nevis cilvēkiem, kas tajās dzīvo. Automašīnu samazināšana uz ielām pat par 25 % radītu videi draudzīgākas pilsētu teritorijas, kas nodrošinātu labāku dzīves pieredzi cilvēkiem, kuri tajās dzīvo. Tas nozīmē mazāk negadījumu, mazāk laika, kas pavadīts sastrēgumos, mazāk emisiju, un tīrāku gaisu.
Cilvēki pilsētās ir gatavi – tagad ir pienācis laiks pilsētu vadībām optimizēt procesus cilvēkiem, nevis automašīnām.