Menu
 

Autobusa vadītājs sodīts. Kurš maksās kompensāciju cietušajam? Apriņķis.lv

  • Autors:  Ritvars Raits
Te redzams autobusa vadītāja Mārtiņa Ķ. noziedzīgās pašpaļāvības rezultāts. Sekas šim noziedzīgajam nodarījumam izrādījās vēl daudz smagākas. Foto – ekrānuzņēmums Te redzams autobusa vadītāja Mārtiņa Ķ. noziedzīgās pašpaļāvības rezultāts. Sekas šim noziedzīgajam nodarījumam izrādījās vēl daudz smagākas. Foto – ekrānuzņēmums

Pagājušajā nedēļā ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneses Baibas Jakobsones spriedumu apsūdzētais Mārtiņš Ķ. tika atzīts par vainīgu ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanā, kura rezultātā diviem cietušajiem nodarīti smagi, dzīvībai bīstami miesas bojājumi, bet vēl trim – vidēji smagi miesas bojājumi. Mārtiņam piespriesta brīvības atņemšana uz vienu gadu nosacīti, bet kā papildsods uz četriem gadiem atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Spriedums vēl nav stājies spēkā, bet, kā izskatās, vismaz apsūdzētajam nav iemesla to pārsūdzēt, jo savu vainu notikušajā viņš atzinis pilnībā.

Katru dienu jebkuram no mums nākas veikt veikt kādu samērā vienkāršu darbību vai darbības. Piemēram, tik vienkāršu, kā no Valmieras aizbraukt uz Rīgu. Šis stāsts no tiesas sēžu zāles ir par to, kā transportlīdzekļa vadītāja noziedzīgas pašpaļāvības dēļ satiksmes autobuss ar trīsdesmit pasažieriem avarēja un iegāzās grāvī, bet kādam cietušajam tā kļuva par dzīves nelaimīgāko dienu.

Pieteiktā kompensācija – vairāk nekā 3,6 miljoni

2012.gada 1.decembrī Latvijas plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka pēcpusdienā Inčukalna pagastā uz Valmieras šosejas netālu no “Sēnītes” notikusi starppilsētu autobusa Valka–Valmiera–Rīga sadursme ar Nacionālo bruņoto spēku džipu. Abi transportlīdzekļi braukuši Rīgas virzienā. Todien laikapstākļi nebija tie labākie – plosījās sniegputenis, sniegs bija arī uz brauktuves, attiecīgi tā bija slidena. Autobusa šoferis bija nolēmis pa šosejas otro joslu apsteigt militāristu džipu “Mercedes Benz”, taču šo manevru viņam pabeigt neizdevās, jo lielais “Volvo” autobuss saslīdēja, aizķēra armijnieku automašīnu un iegāzās grāvī.

Bruņoto spēku džipā brauca divas militārpersonas, kas traumas neguva. Autobusā braucēju bija daudz vairāk – aptuveni trīsdesmit. Pasažieru evakuācija notika caur lūkām, un karavīri viņiem palīdzējuši izkļūt no autobusa. Pēc sākotnējās informācijas, traumas šajā negadījumā guva septiņi cilvēki, divi no viņiem – samērā vieglas. Viens cietušais no hospitalizācijas atteicās, bet seši tika ievietoti ārstniecības iestādēs Rīgā. Autobusa šoferis Mārtiņš vērā ņemamus miesas bojājumus nebija guvis.

Par cietušajiem šajā kriminālprocesā tika atzītas sešas personas, bet uz tiesas sēdi bija ieradies tikai viens – valmierietis Jānis M. Vēl viens cietušais bija atsūtījis savu pārstāvi. Tieši valmierietis Jānis ir tas, kurš negadījumā satiksmes autobusa negadījumā cieta visvairāk – viņš zaudēja labo kāju. Tiesas sēdes sākumā cietušais kopā ar savu pārstāvi Kristu Milbergu iesniedza precizētu kompensācijas pieteikumu. Citi cietušie nodarītā kaitējuma kompensāciju nav pieteikuši.

Avārijas rezultātā par invalīdu kļuvušais Jānis vēlas, lai viņam par labu kā morālā kaitējuma kompensācija tiktu piedzīti 3 664 858 eiro. Šo summu, kā viņš pauda tiesas sēdē, veido veselībai nodarītā kaitējuma kompensācija (2,4 miljoni eiro), morālais kaitējums – par fiziskajām ciešanām (1,263 miljoni eiro), kā arī kompensācija par negadījuma laikā bojātajām un pazudušajām mantām. Vēl cietušais lūdza piedzīt no apsūdzētā kompensāciju par viņa pārstāves – zvērinātas advokātes – sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, kas esot 380 eiro. Šo summu Mārtiņš Ķ. cietušajam atlīdzināja turpat tiesā, bet pārējo viņa pieteikto kaitējuma kompensāciju neatzina.

Avārijas izraisītājs vēl izturību

Cietušais Jānis M. tiesas sēdē liecināja, ka pēc negadījuma viņš ievietots reanimācijas nodaļā un divarpus dienas bijis komā. Divus mēnešus un septiņas dienas viņš ārstējies Gaiļezera slimnīcā. No 1. līdz 29. decembrim cietušajam vīrietim veiktas septiņas ķirurģiskas operācijas ar pilnu anestēziju, pārciestās sāpes bijušas neizmērojamas. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Jānis sācis nodarboties ar protēzes meklēšanu. Šobrīd viņam esot pagaidu protēze, jo ārstēšanās process vēl nav noslēdzies. Arī pēc tam protēze ik pa laikam būšot jāmaina, un tas būšot jādara līdz pat mūža galam, turklāt par saviem līdzekļiem.

Atrodoties slimnīcā, Jānim smagi bijis ne tikai fiziski, bet arī morāli. Cietušais nespējot aizmirst to, ka ar viņu nesazinājās nedz negadījuma izraisītājs Mārtiņš, nedz uzņēmums, kam pieder avarējušais autobuss, – SIA “VTU Valmiera”, lai gan viņam tiešām bijusi nepieciešama palīdzība. Apsūdzēto šoferi Jānis pēc avārijas pirmo reizi ieraudzījis tikai pirms tiesas sēdes, kad Mārtiņš viņam novēlējis izturību. Valmieras novada pašvaldības uzņēmuma SIA “VTU Valmiera” neieinteresētība notikušajā cietušo aizvainojusi, jo viņš pats ir valmierietis un visu mūžu bijis nodokļu maksātājs.

Arī pirmais mēnesis pēc slimnīcas Jānim bijis ļoti smags, turklāt tieši psiholoģiskā ziņā, jo viņu nomākusi depresija, kas mēdz atjaunoties vēl joprojām. Notikušo ļoti pārdzīvojis arī Jāņa bērns, kuram drīz pēc briesmīgās avārijas apritēja četri gadiņi. Ar tiesu medicīnas ekspertīzes atzinumu apstiprināts, ka cietušajam veselības zudums ir vismaz piecdesmit procenti. Tagad viņš daudz ko vairs nevar izdarīt pats, vai arī tas viņam prasa ļoti lielu piepūli.

Pašlaik Jānim ir 37 gadi, bet viņš labi apzinās, ka turpmāk dzīvē viņam arvien vairāk būs vajadzīgi dažādi medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumi. Pirms negadījuma Jānim esot paticis spēlēt basketbolu, viņš mēdzis paskriet veselības uzturēšanai, esot bijis makšķernieks, braucis ar laivu. Tagad par to visu esot jāaizmirst.

Vai pie vainas arī uzņēmums?

Jānis uzskata, ka ne jau autovadītājs viens ir vainīgs pie tā, ka notika tāda nelaime. Daļa atbildības būtu jāuzņemas arī uzņēmumam. Šo savu uzskatu cietušais pamatoja ar to, ka todien no Valmieras līdz Raganai autobusa šoferis braucis mierīgi un pārliecinoši, bet acīmredzot sācis atpalikt no kustības grafika, tāpēc palielināja braukšanas ātrumu. Taču ātrāka braukšana noteikti nebija atbilstoša sarežģītajiem laika apstākļiem. Jānis pieļāva iespēju, ka uz šoferi varētu būt izdarīt kāds spiediens no uzņēmuma puses, lai viņš nekavētos.

Jautāts, kā ieguvis tādu nodarītā kaitējuma kompensācijas summu, kas tomēr ir ļoti ievērojama, cietušais vīrietis paskaidroja, ka aprēķinos izmantojis Latvijā noteikto iztikas minimumu, kā arī laika posmu līdz pensionēšanās vecumam un medicīniskos izdevumus līdz sava mūža galam. Viņš esot ņēmis vērā arī to, ka viņam vismaz līdz pilngadībai ir jāuztur savs dēls, tāpat arī iespējamo inflāciju.

Kā izrādījās, tieši tādu pašu kaitējuma kompensācijas pieteikumu cietušais Jānis iesniedzis arī uzņēmumam, kurā bija apdrošināta autobusa vadītāja civiltiesiskā atbildība. No apsūdzētā Mārtiņa viņš vēlas saņemt to summu, kuru viņam nekompensēs apdrošināšanas uzņēmums. Savukārt apdrošinātāji viņa pieteikumu vēl nav izskatījuši, jo gaida tiesas spriedumu šajā krimināllietā.

Citās Eiropas valstīs kompensācijas maksā miljonos

Advokāte Milberga savā debašu runā pieminēja apdrošināšanas sabiedrības “Balta” pirms dažiem gadiem publiskoto informāciju par to, ka tā plāno veikt lielāko OCTA atlīdzības izmaksu savas pastāvēšanas vēsturē – 5,3 miljonus eiro. Atlīdzība tikšot izmaksāta par 2007. gadā piedzīvotu ceļu satiksmes negadījumu Īrijā, kad autovadītājs, netiekot galā ar “Chrysler Voyager” vadību, ietriecās mūra sienā. Negadījumā ļoti smagas traumas guva visi automašīnā esošie cilvēki – trīs pasažieri un automašīnas vadītājs. Latvijā vēl nekad ne tuvu tik liela atlīdzība neesot tikusi izmaksāta.

Publikācijas tapšanas laikā uzņēmumam “Balta” tika uzdoti divi jautājumi: 1) cik liela atlīdzība par tādu pašu negadījumu tiktu izmaksāta, ja atšķirtos tikai notikuma vieta, proti, Īrijas vietā būtu Latvija; 2) kas ir vajadzīgs, lai Latvijā tiktu izmaksātas tikpat lielas apdrošināšanas atlīdzības?

Atbildi sniedza AAS “Balta” apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis: “Atbildot uz abiem jautājumiem, jānorāda, ka apdrošinātāji nav vispārējās prakses noteicēji apdrošināšanas atlīdzībām, kas saistītas ar negadījuma sekām, bet gan rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem un tās valsts tiesu praksei, kurā noticis negadījums. Runājot par atlīdzības izmaksu atšķirībām dažādās valstīs, nav iespējams skatīties uz izmaksātās kompensācijas apmēriem ārpus konteksta, jo arī izdevumi saistībā ar notikušo negadījumu un tā seku novēršanu katrā valstī ir ļoti atšķirīgi. Cietušo personu zaudējumu apmēru veido ļoti daudzi blakusapstākļi, piemēram, ārstēšanās, rehabilitācijas, sociālās aprūpes, palīglīdzekļu un medikamentu izmaksas, negūto ienākumu (vai to starpības) kompensācija, ja iestājas daļēji darba ierobežojumi, morālā kompensācija, kas parasti tiek noteikta atbilstoši attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem un tiesu praksei, utt.”

Cietušajam vēl var nākties tiesāties

Apsūdzību šajā krimināllietā uztur Artis Zariņš, kurš savā debašu runā lūdza tiesu atzīt apsūdzēto Mārtiņu Ķ. par vainīgu viņam inkriminētājā noziedzīgajā nodarījumā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu, šo sodu piemērojot nosacīti. Šādos gadījumos obligāts ir arī papildsods – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Prokurors lūdza tiesu apsūdzēto bez tiesībām atstāt uz četriem gadiem.

Apsūdzētais Mārtiņš Ķ. savā pēdējā vārdā pauda, ka no visas sirds vēlas gan savā, gan sava uzņēmuma vārdā atvainoties visiem cietušajiem par viņiem sagādātajām problēmām. Cietušajiem viņš novēlēja atlabšanu un izturību. Viņš arī izteicās, ka noteikti apmierinātu visus kompensācijas pieteikumus, samaksātu visus miljonus, bet, ņemot vērā viņa ienākumus, tas vienkārši nav iespējams.

Tiesas spriedums pilnībā saskanēja ar prokurora viedokli. Cietušā Jāņa M. kompensācijas pieteikumu tiesnese Jakobsone atstāja bez izskatīšanas. Tas tika pamatots ar to, ka cietušajam vispirms jāsagaida apdrošināšanas sabiedrības lēmums un atlīdzības izmaksa, bet pēc tam, ja būs vajadzība, Jānis M. varēs civilkārtā vērsties tiesā pret Mārtiņu Ķ. ar prasības pieteikumu.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.