Ministre: Izdevumus aizsardzībai 3% apmērā no IKP Latvija varētu sasniegt ātrāk, nekā plānots

Iepriekš tika plānots, ka minēto izdevumu apmēru Latvija varētu sasniegt 2027.gadā.

Saskaņā ar plāniem šī gada aizsardzības nozares budžets sasniegtu 2,25% no IKP jeb 986,83 miljonus eiro. 2024.gadā tie būtu 2,4 % no IKP jeb 1,1 miljards eiro, bet 2025.gadā - 2,5 % no IKP jeb 1,2 miljardus eiro.

Aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija, skaidroja ministre.

"Paredzēts, ka līdz 2027.gadam sasniedzam 3% no IKP, taču ar šiem straujāk virzāmajiem projektiem, es domāju, sasniegsim 3% no IKP pirms 2027.gada. Taču tas ir tikai tāpēc, lai nostiprinātu valsts aizsardzību," norādīja ministre.

Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta. Jau iepriekš ziņots, ka 2023.-2025. gadam pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons šodien parlamenta komisijā norādīja, ka minētā summa ir iekļauta atsevišķā budžeta pozīcijā jeb "ārpus" aizsardzības resora budžeta. Tajā brīdī, kad noslēgsies iepirkums, ministrija valdībā iesniegs ziņojumu par konkrētām izmaksām un attiecīgi summas "tiks pārceltas" aizsardzības resora budžetā.

Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi.

Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV.

Mūrniece šodien komisijā pauda cerību, ka jau šopavasar varētu parakstīt līgumus par abiem iepirkumiem.