Tiesībsargs: Virkne Latvijas likumu ir labi vai pat izcili, taču to piemērošanā esam ļoti tālu no ideāla

(Komentēt)
Tiesībsargs: Virkne Latvijas likumu ir labi vai pat izcili, taču to piemērošanā esam ļoti tālu no ideāla Foto: Saeimas administrācija
12. marts, 11:30

Virkne Latvijas likumu ir labi vai pat izcili, taču to ieviešanā vai piemērošanā valsts ir ļoti tālu no ideāla, pārliecināts tiesībsargs Juris Jansons. Jansona sagatavotajā un Saeimā iesniegtajā ziņojumā par 2017.gadu uzsvērts, ka mūsdienās, it īpaši 21.gadsimtā, gan cilvēktiesības, gan izpratne un attieksme pret tām ir dinamiski mainījusies.

Satversmē un citos tiesību aktos garantētās cilvēktiesības ir laimīga cilvēka un ilgtspējīgas valsts pamats. Ir būtiski saprast, ka visi cilvēktiesību principi ir savstarpēji saistīti un viens otru papildinoši, skaidroja Jansons, piebilstot, ka tas parāda, ka cilvēktiesības ir universālas un fundamentālas, turklāt tās var uzskatīt par vienām no visdinamiskākajām tiesībām.

"Mūsu izcilajā Latvijas Republikas Satversmē 1998.gadā tika nostiprinātas cilvēka pamattiesības. Ar šo papildinājumu Saeima ir pierādījusi, ka Latvijā cilvēktiesības nav apzinātas tikai teorijā, bet tās tiek garantētas mūsu pamatlikumā un caur to īstenotas praksē," vērtēja Jansons, atgādinot, ka viņš vairākkārt uzsvēris, ka arī tiesībsarga institūcija ir jāiekļauj konstitucionālo institūciju saimē, jāieraksta Satversmē, jo tieši šī institūcija strādā cilvēka pamattiesību aizsardzībai un labas valsts pārvaldības sekmēšanai.

"Man bieži jautā cilvēktiesību definīciju, un es saku, ka tas ir tiesību kopums, kas garantē tiesības uz laimi. Cilvēktiesības sākas ar cilvēka piedzimšanas brīdi, beidzas ar nāvi, pat ieskaitot to. Aizvadītajā gadā, strādājot ar tēmu par cilvēka audu un orgānu transplantācijas tiesiskajiem aspektiem, nonācu pie atziņas - paradoksāli, bet fakts - nāve var dot dzīvību. Cilvēktiesības ir attīstījušās tik tālu, ka šī klauzula ir loģiska un pati par sevi saprotama," pauda tiesībsargs.

Jansons atzina, ka kādam varētu rasties jautājums, kāpēc tieši tiesības uz laimi, turklāt katram ir savi kritēriji un izpratne par laimi. Tiesībsargs ieskatā tās ir tiesības uz izglītību, tiesības uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, tiesības uz sociālo drošību, īpašumu un darbu, kā arī vēl daudzas citas. Svarīgākais, ka cilvēki ir informēti par savām tiesībām un vienlaikus arī pienākumiem, jo tikai ar augstu tiesisko apziņu apveltīta sabiedrība var būt perspektīva un ilgtspējīga, piekodināja Jansons.

Viņš akcentēja, jo augstāka ir sabiedrības tiesiskā apziņa un stabilāka vērtību sistēma, jo sociāli atbildīgāka un tiesiskāka ir valsts - tas ir demokrātijas pamats vai, kas mūsdienās ļoti pietrūkst globālajā pasaulē, - konsensus demokrātija. Ikviena tiesības beidzas tur, kur sākas kāda cita tiesības, savukārt Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā cieņa ir minēta kā viena no cilvēktiesību vērtībām, jo tikai savstarpējas cieņas rezultātā tiesības tiek realizētas labā ticībā, teikts tiesībsarga ziņojumā.

Latvijas politikā, it īpaši Saeimā, izpratne par cilvēktiesībām un attieksme pret tām ir progresējusi, uzskata amatpersona. Viņaprāt, tas pierāda, ka pamattiesību ietveršana Satversmē nav bijuši vien tukši vārdi.

"Nereti publiski esmu paudis, ka viens vai otrs likums ir labs vai pat izcils. Savukārt likuma ieviešanā vai piemērošanā gan esam ļoti tālu no ideāla, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Atsevišķās situācijās es pat teiktu, ka vēl esam aizvadītā gadsimta 90.gados," vērtēja tiesībsargs.

Lai to mainītu, "mums ir jāatver savas sirdis, "jāiekāpj" sabiedrības kurpēs. Tas īpaši attiecas uz politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Ir jāizvairās no nespējnieku doktrīnas, proti, jādzēš no savas leksikas un prātiem tādas frāzes kā "nevaram", "nav naudas", "atliksim šo jautājumu uz gadiem pieciem", mudināja Jansons. Viņš pauda, ka tādējādi nonākam pie vēl viena principa - valstij ir jāieklausās ikviena indivīda vajadzībās, jānodrošina kopīgais sabiedrības labums. Tiesībsarga ieskatā tas ir izdarāms simbiozē ar valsts varas orgāniem, sadarbojoties ikvienai institūcijai un amatpersonai.

"Mērķis ir viens - iedziļināties lietā pēc būtības, ātri un efektīvi izdarīt visu, kas konkrētajā situācijā ir iespējams," skaidroja Jansons, uzsverot, ka mēs katrs veidojam rītdienu pēc savas sejas un līdzības.

Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Meklēšana

Twitter @Aprinkislv

aprinkislv
Aptauja Ikšķilē @Ikskilelv . Vai atbalstāt azartspēļu pilnīgu aizliegumu? aprinkis.lv/component/k2/i… pic.twitter.com/GFikdq3y9k
aprinkislv
Vasaras saulgriežu svētki Turaidā @TURAIDASmuzejs – starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 noslēgums… twitter.com/i/web/status/1…

Twitter Citi raksta

ATD_LV
Lai iedzīvotājiem būtu iespēja apmeklēt Vasaras saulgriežu svētkus Turaidas muzejrezervātā, 21. un 22.jūnijā tiks n… twitter.com/i/web/status/1…
Saulkrastic
Šovasar, savu 21 dzimšanas dienu svinēs plašākais džeza mūzikas festivāls Latvijā. tinyurl.com/y7h4joybtwitter.com/i/web/status/1…
Adazu_novads
Līgo laukumā atvērta bezmaksas publiskā tualete. goo.gl/79jWLc pic.twitter.com/j0ehJ0IgWH

Saistītie raksti


Novadi un pilsētas
Visas tiesības aizsargātas © apriņķis.lv 2018