Menu
 

"Jūrkante" Salacas krastos met nopietnu izaicinājumu pandēmijai (2.daļa)

Lai piekrastes zvejnieki vārda vistiešākajā nozīmē nekļūtu par aborigēniem un etnogrāfisku materiālu citzemju tūristu aplūkošanai, biedrība “Jūrkante” jau vairākus gadus skolu jaunatnei organizē tikšanās ar zvejasvīriem, kuri zēniem un meitenēm stāsta par savu arodu, rāda zvejas un zivju apstrādes prasmes, popularizē novada kulināro mantojumu.

Lasīt vairāk...

"Jūrkante" Salacas krastos met nopietnu izaicinājumu pandēmijai (1.daļa)

Nav noslēpums, ka Covid-19 pandēmija atstājusi negatīvu ietekmi arī uz zivsaimniecības nozari. Piekrastniekiem šobrīd ir aktuāli uzzināt par iespējamām aktivitātēm un atbalstu negatīvo seku mazināšanai. Kā vietējo rīcības grupu īstenotie projekti virza piekrastes zvejnieku ikdienas dzīves kvalitātes uzlabošanu – to “Rīgas Apriņķa Avīze” lūkoja noskaidrot Salacgrīvas pusē, kur jau daudzus gadus rosīgi darbojas biedrība “Jūrkante”.

Lasīt vairāk...

Kā tērēsim zilās ekonomikas naudu? (2.daļa)

Eiropas Savienība ir investējusi arī Latvijas uzņēmumu saldētavās, filēšanas iekārtās, strādā astoņas rūpnīcas, un brieduma stadijā pašlaik ir svarīga inovācija – surimi masa no brētliņām un reņģēm. Diemžēl menca, no kā tradicionāli tiek gatavotas tā sauktās krabju nūjiņas, kļuvusi par faktiski vairs nezvejojamu zivi.

Lasīt vairāk...

Kā tērēsim zilās ekonomikas naudu? (1.daļa)

Kad uz Latviju pirms vairākiem gadiem bija atbraukusi toreizējā Eiropas Savienības zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki, viņa aicināja vietējos zvejniekus pārkvalificēties, sak, kļūstiet par jūras velšu vācējiem! “A ko mums vākt?” brīnījās zvejnieki. “Nu, kaut ko ēdamu – visādas gliemenes un garneles – jums taču no jūras skalo ārā?” atjautīgi pamācīja augstā viešņa. “Nē,” zvejnieki teica, “mums skalo tikai atkritumus.”

Lasīt vairāk...

Apaļais jūrasgrundulis signalizē par klimata pārmaiņu izraisītu trūci ekosistēmā (1.daļa)

  • Publicēts Vide

Kā zināms, klimats ir meteoroloģisko laika apstākļu vidējais kopums ilgstošā laika periodā. Meteoroloģisko faktoru īstermiņa svārstības ir vispārzināmas, tāpēc klimata pārmaiņu raksturojumam izmanto tikai daudzu, parasti vismaz trīsdesmit, gadu novērojumu rindas. Mūs interesē, kādu ietekmi ilgtermiņā klimata pārmaiņas atstās uz zivju resursiem Baltijas jūrā un Pasaules okeānā kopumā.

Lasīt vairāk...

Latvija–Norvēģija 0:1 jeb Kādēļ Baltijas lasis kapitulē "peldošajām cūku fermām"? (1.daļa)

  • Publicēts Vide

Gaujas un Ventas baseina publisko upju zivju resursu papildināšana, Daugavas baseina upju un ezeru zivju resursu papildināšana HES kaskādes radīto zaudējumu kompensācijai, zušu krājumu papildināšana un monitorings – tie ir tikai daži 2016. gada 17. novembra Ministru kabineta rīkojuma Nr. 684 “Par zivju resursu mākslīgās atražošanas plānu 2017.–2020. gadam” punkti, kas apstiprina apgalvojumu, ka mākslīga zivju krājuma papildināšana ietekmē kopējos zivju krājumus un sugu daudzveidību.

Lasīt vairāk...

Kad rudzi gubās, tad nēģi murdos (nobeigums)

  • Publicēts Vide

Publicitātes materiālā “Latvijas delikatese – Carnikavas nēģi” patriotiski apgalvots, ka vārdi “nēģis” un “Carnikava” kļuvuši gluži vai par sinonīmiem: “Carnikavieši senāk teica “zutiņš”, jo vārds “nēģis” skaitījās vairāk vāciskas izcelsmes. Smalkāki ļaudis to nereti sauca par “neinaugu” (‘deviņacis’ no vācu neinaug).”

Lasīt vairāk...

Kad rudzi gubās, tad nēģi murdos (1.daļa)

  • Publicēts Vide

“Ievērojams zvejniecības centrs atrodas Carnikavā. Plaša nēģu rūpniecība bijušās muižas tačos, reņģu, lašu un zivju vadu zvejniecība jūrā. Neraugoties uz Gaujas plašiem ūdeņiem, tās ieteka sēkļu dēļ (tas pats pārējās Vidzemes piekrastes upēs uz ziemeļiem) pieejama tikai zvejlaivām. Carnikavas un Līlastes jūrmalā milzu klaidu kāpas, kas aprok mežus,” – tā mūsdienu “nēģu karalisti” pie Gaujas 1932. gadā raksturojis Mārtiņš Sams izdevniecības “Valters un Rapa” izdotajā grāmatā “Latviešu jūras zvejnieki”.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.