Menu
 

Pierīgas zivjaudzētavu svētīgais darbs (2.daļa)

  • Publicēts Vide

“Tome” ir lielākā lašu smoltu audzētava Latvijā un Baltijas jūras reģionā, pavairojot Baltijas lašu un taimiņu Daugavas populācijas mazuļus. Audzētava ik gadu Latvijas ūdeņos izlaiž aptuveni 550 000 lašu un taimiņu smoltu, 150 000 lašu un taimiņu vienvasarnieku, 350 000 zandartu un sīgu mazuļu. Dīķsaimnieku un privāto zivju audzētavu vajadzībām tiek audzēti arī varavīksnes foreļu, storu un karpu mazuļi. Savukārt turpmākai mazuļu atražošanai tiek uzturēts un audzēts strauta foreļu, sīgu, storu (sterlete, Sibīrijas store, besters) vaislas ganāmpulks.

Lasīt vairāk...

Pierīgas zivjaudzētavu svētīgais darbs (1.daļa)

  • Publicēts Vide

Latvijas zivju audzētavas pilda valsts zivju resursu atražošanas programmu, ik gadu valsts ūdenstilpēs izlaižot vismaz 2 600 000 dažādu zivju sugu mazuļu un 11 600 000 zivju kāpuru. Privāto zivju audzētāju un dīķsaimniecību vajadzībām tiek audzēti varavīksnes foreļu, storu, zandartu, vēdzeļu un karpu mazuļi.

Lasīt vairāk...

Zivju paaudzes mūsu iekšējos ūdeņos

  • Publicēts Vide

Pēc enciklopēdiju datiem, Latvijā ir vairāk nekā 12 000 upju un apmēram 2256 ezeru ar kopplatību apmēram 1000 km2. Astoņdesmito gadu topogrāfiskajās kartēs atrodamas 2745 upes, kurām ir zināms nosaukums (pareizāk teikt – vārds!) un kurās varētu būt sastopamas zivis. Kā mūsdienās sokas ar zivju resursu aizsardzību un pavairošanu saldūdens upēs? Par to šis stāsts.

Lasīt vairāk...

Nešpetno roņu posta darbu cena

  • Publicēts Vide

Pēdējos gados Baltijas jūrā un Rīgas līcī, arī Pierīgas novadu piekrastē, savairojušies roņi, kļūstot par īstu biedu piekrastes zvejniekiem – tie posta tīklus, izēd no tiem labākās zivis un īpaši neuztraucas par dažādu veidu atbaidīšanas ierīcēm.

Lasīt vairāk...

Baltijas jūra ir pārmēslota! Kā dzīvot tālāk? (turpinājums)

  • Publicēts Vide

Baltijas jūra tiek uzskatīta par jaunu jūru, jo tās ģeoloģiskā vēsture ir salīdzinoši īsa. Šajā vēsturiskajā laikaposmā tā izgājusi gan saldūdens, gan jūras, gan arī iesāļūdeņu fāzi. Pašos pirmsākumos, ap 14 000.–10 300. gadu pirms mūsu ēras, bija Baltijas ledus ezers - iesāļūdeņu un saldūdens baseins. Pirmās šeit sastopamās zivju sugas tolaik bija sīga, zaķzivs, salaka, respektīvi – aukstummīlošas sugas.

Lasīt vairāk...

Baltijas jūra ir pārmēslota! Kā dzīvot tālāk?

  • Publicēts Vide

Baltijas jūra tiek uzskatīta par jaunu jūru, jo tās ģeoloģiskā vēsture ir salīdzinoši īsa. Šajā vēsturiskajā laikaposmā tā izgājusi gan saldūdens, gan jūras, gan arī iesāļūdeņu fāzi. Pašos pirmsākumos, ap 14 000.–10 300. gadu pirms mūsu ēras, bija Baltijas ledus ezers - iesāļūdeņu un saldūdens baseins. Pirmās šeit sastopamās zivju sugas tolaik bija sīga, zaķzivs, salaka, respektīvi – aukstummīlošas sugas.

Lasīt vairāk...

Vai un ko zvejosim turpmāk? (turpinājums)

  • Publicēts Vide

“Mencas apēd mazās zivis, kas neapēd zooplanktonu, un tas tīra jūru” – tāds ir pamatojums Pasaules Dabas fonda (PDF) aicinājumam iedzīvotājiem pavisam atteikties no mencām savā ēdienkartē. To, vai sauklim “Lai jūra čum un mudž” ir arī zinātnisks pamats, devāmies noskaidrot uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR.

Lasīt vairāk...

Vai un ko zvejosim turpmāk?

  • Publicēts Vide

No 1. jūlija Eiropas Komisija (EK) jau gatavojās pilnībā aizliegt mencu zveju Baltijas jūras austrumu daļā. Rīgas ielās parādījušies uzrunājoši reklāmas stendi: “Neēd Baltijas jūras mencu – ļauj tai uzturēt mūsu jūru tīru!” Tos izvietojis Šveicē reģistrētais Pasaules Dabas fonds, kura īstenotā kampaņa “Lai jūra čum un mudž” atsauc atmiņā nesenos notikumus zivsaimniecības nozarē – zvejniekiem tika solītas lielas kompensācijas par atteikšanos no sava senā aroda, un tika gatavota jauna kuģu sagriešanas programma. Taču, vai tas būs brīnumlīdzeklis zivju krājuma saglabāšanai turpmākajos 10 gados un lielai rūpnieciskai zvejai turpmāk, ir un paliek atklāts jautājums.

Lasīt vairāk...

Piekrastes zvejnieks – profesija ar pēctecību (2.daļa)

  • Publicēts Vide

Gan vēsturiskas privilēģijas, gan šodienas sāpīgās, nepopulārās reformas varētu mudināt uz “veco labo” laiku glorifikāciju un mūsdienu zvejniecības politikas nonievāšanu, taču tā nav. Zvejnieki ir praktiski un nosvērti cilvēki. Reāli vērtē situāciju un nelidinās atmiņās par zelta laikmetu pagātnē.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.