Budžeta komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai rosina ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu

Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku. Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.

Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai - līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.

Pēc Budžeta komisijas aplēsēm, bankas katru ceturksni nodevas veidā iemaksās aptuveni 20 miljonus eiro jeb 80 miljonus eiro gadā. Komisijas ieskatā, šie līdzekļi būs pietiekami, lai sniegtu hipotekāro kredītu ņēmējiem 50% atlaidi hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm.

Ja kredītiestāde brīvprātīgi samazinās kredīta procentu likmi par 50%, hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva kredītiestādei nebūs jāmaksā, paredz komisijas priekšlikumi.

Reirs komisijas sēdē arī uzsvēra, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ir jāpārveido par banku, lai "radītu konkurenci banku monopolam un attīstītu kreditēšanu".

Grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja 12.oktobrī. Budžeta komisija otrdien, 24.oktobrī, tikai izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, savukārt pēc nedēļas plāno par tiem diskutēt un balsot. Pēc gada Budžeta komisija gaidīs ziņojumu par 50% atlaides piemērošanas hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm efektivitāti un vērtēs, vai samazinātā likme jāpagarina vēl uz gadu.

Atbalsts tiks attiecināts uz tiem kredītņēmējiem, kuriem maksimālā kredīta atlikuma summa nav lielāka par 250 000 eiro. Patlaban likumprojektā paredzēts, ka atbalstu varēs saņemt persona, kurai tas ir vienīgais hipotekārais kredīts, taču deputāti sola nākamajiem lasījumiem vēl diskutēt, vai atbalstu varētu attiecināt uz hipotekāro kredītu vienīgajam mājoklim. Atbalsts nebūs paredzēts tiem, kuri kreditēto mājokli izīrē.

Atbalsts attieksies uz standarta kredītiem, kuriem nav kavējumu, un tas nekādā veida nedrīkstēs ietekmēt kredītņēmēju reputāciju nākotnē, vērtējot maksātspēju. Likmes samazinājumu plānots attiecināt uz kredītiem, kas izsniegti līdz 2023.gada 30.septembrim.

Lai aizņēmumam varētu piemērot samazināto likmi, paredzēts, ka kredītņēmējs iesniegs kredīta devējam pieteikumu, tajā dodot piekrišanu pārbaudīt ziņas par saviem ienākumiem un kredīta saistībām, paredz priekšlikums. Likumprojekta autori tā anotācijā atzīst, ka šāds regulējums rada tiesiskus riskus un ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību un investīciju vidi nākotnē.

Regulējums arī ietver risku, ka tas nākotnē var nodarīt zaudējumus valsts budžetam vairāku simtu miljonu eiro apmērā, ja attiecīgi tiek iesniegtas prasības Satversmes tiesā vai starptautiskajā šķīrējtiesā, ņemot vērā to, ka šobrīd hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām, atlikums sasniedz 4,7 miljardu eiro apmēru.

Jau ziņots, ka augusta sākumā Reirs aģentūrai LETA pauda, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī EURIBOR procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu. Politiķis arī sīkāk skaidroja savu redzējumu. Budžeta komisijas vadītāja sniegtais pamatojumus izsauca kritisku vērtējumu no banku jomas pārstāvjiem, kuri skeptiski novērtēja bijušā finanšu ministra izpratni par finanšu sistēmas darbības pamatiem.

Reirs iepriekš arī bija norādījis, ka tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī EURIBOR procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību. Savukārt Latvijas Bankas pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka kredītu sasaiste ar EURIBOR nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar EURIBOR pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai.