Meklējot risinājumus cigarešu izraisītajai epidēmijai

Savukārt šobrīd plaušu vēzis ir nāvējošākais vēža veids, veidojot augstāko mirstības līmeni gan vīriešu, gan sieviešu vidū. Tostarp cigarešu smēķēšana ir galvenais plaušu vēža cēlonis, kas izraisa aptuveni 85 % no visiem gadījumiem. Tāpat ļoti augsts risks saslimt ar plaušu vēzi ir pasīvajiem smēķētājiem, kuri spiesti ieelpot citu radītos cigarešu dūmus.

Cigaretes izraisa epidēmiju

Ārsti dramatiskas pārmaiņas saslimstībā ar plaušu vēzi fiksē 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā desmitgadē. Līdz pat 19. gadsimta pēdējai desmitgadei cigaretes netika uzskatītas par plaušu audzēju izraisītāju. Tas mainījās 20. gadsimta sākumā, kad zinātnieki ar dažādām metodēm sāka tuvāk pētīt cigarešu patēriņa pieauguma iespējamo saistību ar plaušu vēža gadījuma strauju palielināšanos.

Kopumā plaušu vēzis ir otrais izplatītākais pasaulē aiz krūts vēža. Tas ir izplatītākais vēža veids vīriešiem un otrais biežākais vēzis sievietēm. 2020. gadā vien fiksēti vairāk nekā 2,2 miljoni jaunu plaušu vēža gadījumu. Tiek lēsts, ka 2020. gadā visā pasaulē bija vairāk nekā 18,1 miljons vēža slimnieku. No tiem 9,3 miljoni gadījumu bija vīriešiem un 8,8 miljoni sievietēm. Jāņem vērā, ka plaušu vēzis ļoti bieži tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad ārstēšanas iespējas ir ierobežotas. Tostarp 2020. gadā ar plaušu vēzi nomira vairāk nekā 1,8 miljoni cilvēku.

Vēzi izraisošie cigarešu dūmi

1930.gados tika atklātas kancerogēnas sastāvdaļas darvā un zinātniekiem radās jautājums par to, vai arī cigarešu dūmos nevarētu būt līdzīgi savienojumi. Argentīnas pētnieks Anhels Roffo pirmais atklāja kancerogēnas vielas cigarešu dūmos, un pēc tam arī citi sāka nopietnāk pētīt šo problēmu. 20. gadsimta vidū zinātnieki cigarešu dūmos jau bija konstatējuši vairākus desmitus kancerogēnu vielu, tostarp arsēnu, benzopirēnu, hromu, niķeli, kā arī daudzas citas veselībai kaitīgas vielas. Šobrīd jau vairs neviens nešaubās, ka galvenais cigarešu dūmu izraisīto saslimšanu iemesls ir  kaitīgās ķīmiskās vielas, kas izdalās cigaretes degšanas laikā un ko ar dūmiem ieelpo gan pats smēķētājs, gan apkārtējie. Tabaka cigaretēs sadeg līdz pat 900°C grādu temperatūrā, radot vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā simts ir kancerogēnas.

Tāpēc kaitīgā degšanas procesa novēršana ir virziens, ko aktīvi pēta zinātne, un tieši te varam novērot arī daudzas inovācijas un tehnoloģiskus jaunievedumus. Tā, piemēram, viena no jaunajām tehnoloģijām, kas pamazām nomaina ierastās cigaretes, ir tabakas karsēšanas ierīces. Tajās tabaka netiek dedzināta un līdz ar to nerodas dūmi, bet gan tabakas tvaiki, kas satur par līdz pat 95 % mazāk kaitīgo ķīmisko vielu, salīdzinot ar cigarešu dūmiem. Tas ir svarīgi tiem cilvēkiem, kuri nespēj vai negrib atmest tabakas izstrādājumu lietošanu, bet ir gatavi izvēlēties mazāk kaitīgas alternatīvas.

Zviedrijas veiksmīgā pieredze

Viena no valstīm, kas regulāri tiek slavēta pasaules mērogā kā paraugs smēķētāju skaita mazināšanā, ir Zviedrija. Tā izceļas arī ar ļoti zemu plaušu vēža slimnieku skaitu. Vēl 1980. gadā smēķētāju skaits šajā valstī sasniedza 35 %, bet šobrīd tas tikai nedaudz pārsniedz 5 %. Samazinot smēķētāju skaitu, Zviedrijai ir arī izdevies sasniegt Eiropā zemāko ar smēķēšanu saistītās mirstības līmeni.

Zviedrijas smēķēšanas apkarošanas politikas pamatā ir cigarešu nodarītā kaitējuma mazināšana un mazāk kaitīgu smēķēšanas alternatīvu izmantošana cigarešu lietotāju vidū. Vispopulārākais tradicionālo cigarešu aizstājējs Zviedrijā ir zelējamā tabaka, ko tur dēvē par snuss. Līdz ar to Zviedrijā jau ir paaudzes, kurām cigarešu lietošanu pilnībā ir aizstājis snuss.

Zviedrijas dati parāda, ka, iedzīvotājiem pārejot uz mazāk kaitīgām alternatīvām, ievērojami samazinās arī smēķēšanas izraisīto slimību skaits, kas ir ievērojami zemāks nekā vidēji citās Eiropas Savienības valstīs.