Šobrīd no Krievijas Baltijā ienāk 11 elektrolīnijas, no Eiropas - divas, tādēļ nākotnes elektroenerģijas eksportam ir vitāli svarīgi attīstīt tīklus, intervijā aģentūrai LETA teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Pagājušajā gadā apdrošināšanas sabiedrības un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) kopā pieņēmuši lēmumus par obligāto civiltiesiskās atbildības (OCTA) atlīdzību izmaksu 61,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika izmaksātas atlīdzības 54,25 miljonu eiro apmērā, pavēstīja LTAB pārstāvji.
Teju ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju šogad apņēmušies ierobežot spontānus ikdienas pirkumus, piemēram, apģērba iegādi, tēriņus izklaidēm un ēšanai ārpus mājas, liecina alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIASMS.lv” aptaujas dati. Visbiežāk šāda apņemšanās ir sievietēm, kā arī aptaujas dalībniekiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Būtiski pieaugot izmaksām par elektroenerģiju, siltumenerģiju un citiem komunālajiem maksājumiem, 44% iedzīvotāju plāno samazināt ikdienas tēriņus, lai spētu nomaksāt komunālo maksājumu rēķinus, liecina “Luminor” bankas veiktā iedzīvotāju aptauja.
Mobilo skaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 14,2% un bija 288,8 miljoni eiro, informēja kompānijas pārstāvji.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) vērtē minimālo ienākumu sliekšņu apmērus kā neadekvātus, aģentūrai LETA sacīja LBAS Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele.
Nelabvēlīgā ekonomiskā situācija ir radījusi stagnāciju darba tirgū: 63 procenti Latvijas iedzīvotāju tuvākā gada laikā neplāno mainīt darbu un tikai katrs desmitais (10%) ir gatavs nomainīt darba devēju.
Vēlme justies drošāk par tuvāku un tālāku nākotni, sasniegt vairāk un dzīvot labāk – tie ir galvenie iemesli, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu svarīgi 2023.gadā uzlabot savu finanšu situāciju, liecina “Swedbank” Finanšu institūta pētījums. Uz drošības aspektu norādījuši 58% aptaujāto, uz ilgām pēc labākas dzīves – 45%, un vairāk nekā trešā daļa arī minējuši vēlmi veidot uzkrājumus kā drošības spilvenu negaidītām situācijām vai iespēju segt ikdienas vajadzības, kam ar šī brīža ienākumiem nepietiek.
Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoms audzis 13 pašvaldībās, liecina “Lursoft” sniegtie dati. Straujākais pieaugums aizvadītajā gadā reģistrēts Siguldas novadā, kur ārvalstu uzkrātie ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālos palielinājās par vairāk nekā 65 miljoniem eiro, kopējai uzkrātajai ieguldījumu summai gada laikā palielinoties teju četras reizes, par “Lursoft” datiem informē Siguldas novada pašvaldībā.
Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas*. Jaunie minimālo ienākumu sliekšņi stāsies spēkā no 2023.gada 1.jūlija, bet turpmāk, sākot ar 2024.gadu, tie tiks pārskatīti katra gada janvārī, informē Labklājības ministrijā.
Kā galvenais faktors, kas veicina nelaimes gadījumus darbā, tiek minēta pavirša attieksme attiecībā uz darba kārtības noteikumu ievērošanu, liecina tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom Latvija” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Kā otrs biežāk minētais iemesls ir cilvēcīgais faktors, kas vainojams nelaimes gadījumos darbā, savukārt trešais – naudas taupīšana, kā rezultātā, pēc aptaujāto domām, netiek ieguldīts pietiekami daudz līdzekļu visos darba drošības pasākumos, par aptaujas rezultātiem informē “Lindstrom Latvija” pārstāvji.
