Menu
 

Lietuvas un Polijas prezidenti atzīst NATO "vitalitāti", iebilstot Makronam

  • Autors:  LETA-/AFP/BNS.

Lietuvas un Polijas prezidenti, kuru valstis atrodas NATO stratēģiski jutīgajā austrumu flangā, ceturtdien noraidīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona viedokli par Ziemeļatlantijas alianses "smadzeņu nāvi" un uzstāja, ka viņi nesaskata "nekādas grūtības ar tās vitalitāti".

"Palielinātā [ASV] militārā klātbūtne Polijā koordinācijā ar NATO (..) demonstrē NATO vitalitāti," Polijas prezidents Andžejs Duda sacīja preses konferencē Viļņā, kurā piedalījās arī viņa Lietuvas kolēģis Gitans Nausēda.

ASV prezidents Donalds Tramps septembrī palielināja Polijā rotācijas kārtībā esošo ASV karavīru skaitu no 4500 līdz 5500, bet sacīja, ka tas neatspoguļo nekādus pieaugušus Krievijas draudus.

"Tāpat kā prezidents Nausēda, es nepavisam nespēju saskatīt, ka NATO būtu kādas grūtības ar savu vitalitāti," piebilda Duda.

Viņš atzīmēja, ka NATO ir demostrējusi savu vitalitāti pēc Krievijas darbībām Ukrainā.

''Es ceru, ka tā arī turpmāk būs vitāla un rīkosies, demonstrējot, ka tā ir spēcīgākā drošības platforma, sadarbības platforma, kas nes pasaulei drošību un mieru," sacīja Duda.

Nausēda savukārt brīdināja, ka NATO 29 dalībvalstīm "nevajadzētu radīt ne vismazāko šaubu par to, ka šī organizācija vēl arvien ir būtisks mūsu drošības garants".

Viņš atzīmēja, ka NATO dalībvalstu absolūts vairākums izturas piesardzīgi pret Makrona teikto, bet aliansei "smadzeņu nāve" neiestāsies, kamēr tas nebūs noticis ar katru dalībvalsti. 

''Ne Polijai, ne Lietuvai kā NATO loceklēm smadzeņu nāve nav iestājusies. Gluži pretēji - mēs attīstām pavisam konkrētus un ambiciozus plānus sadarbības stiprināšanai nākotnē,'' Nausēda sacīja žurnālistiem. 

ASV oktobrī sāka dislocēt Lietuvā bruņoto spēku bataljonu un vairākus desmitus tanku uz sešu mēnešu ilgu rotācijas periodu papildus tur jau dislocētajiem NATO spēkiem.

NATO pirms diviem gadiem dislocēja četrus daudznacionālus bataljonus ar apmēram 1000 karavīriem katrā Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā kā garantiju pret iespējamām Krievijas avantūrām reģionā pēc 2014.gadā veiktās Krimas aneksijas.

Polija un Baltijas valstis, kurām vairāk nekā 40 gadus pēc Otrā pasaules kara bija uzkundzējusies Padomju Savienība, bija centušās panākt NATO spēku dislocēšanu kā papildu drošības buferi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons novembra sākumā intervijā žurnālam "The Economist" pauda uzskatu, ka NATO piedzīvo "smadzeņu nāvi", un sūrojās par koordinācijas trūkumu starp alianses Eiropas dalībvalstīm un ASV.

Makrons nāca klajā ar šiem izteikumiem pirms 4.decembrī Lielbritānijā paredzētā NATO samita.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.