Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri Maskavā tiksies ar Lavrovu

Savukārt piektdien Armēnijas ārlietu ministram Zograbam Mnacakanjanam un Azerbaidžānas ārlietu ministram Džeihunam Bairamovam plānota tikšanās ar ASV valsts sekretāru Maiku Pompeo. Ministri ir noraidījuši trīspusējas tikšanās iespēju un Vašingtonā tiksies ar Pompeo atsevišķi.

Bairamovs ir ieradies Maskavā uz konsultācijām ar Krievijas pusi, paziņojusi Azerbaidžānas Ārlietu ministrija.

Tikmēr Armēnijas Ārlietu ministrija ziņo, ka Mnacakanjanam plānota tikšanās ar Lavrovu, lai apspriestu situāciju Kalnu Karabahā un pamiera vienošanās īstenošanu.

Pagaidām nav zināms, vai Bairamovs un Mnacakanjans tiksies ar Lavrovu atsevišķi vai arī tā būs trīspusēja tikšanās.

Pasaules lielvaras, tostarp ASV un Krievija, paudušas bažas par situāciju Kalnu Karabahā, kur kaujas turpinās jau ilgāk nekā trīs nedēļas.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas karadarbība atsākās 27.septembrī.

Šomēnes abas puses divreiz vienojās par pamiera ievērošanu un abas reizes vienošanās tika pārtraukta neilgi pēc spēkā stāšanās. Rezultātā šiem pamieriem nav bijusi gandrīz nekāda ietekme.

Erevāna paziņojusi, ka kaujās krituši 772 armēņu karavīri un 36 civiliedzīvotāji. Baku ziņo, ka gājuši bojā 63 civiliedzīvotāji, bet kritušo karavīru skaitu nav atklājusi.