Skotijas parlamenta vēlēšanu sākotnējie rezultāti liecina par Skotu Nacionālās partijas panākumiem

Pagaidām SNP izcīnījuši 38, liberāldemokrāti četras, konservatīvie trīs un leiboristi divas vietas.

SNP šobrīd veido mazākuma valdību, taču cer izcīnīt jaunajā parlamenta sasaukumā absolūto vairākumu. Partija solījusi, ka gadījumā, ja tā izcīnīs vismaz 65 no 129 Skotijas parlamenta deputātu vietām, tā līdz 2023. gada beigām panāks atkārtota neatkarības referenduma sarīkošanu.

Lielbritānijas parlaments un Londonas valdība Skotijā daudzos raisa vilšanos, un SNP kļuvusi par dominējošo spēku reģionā.

SNP var paļauties arī uz zaļo atbalstu. Vides aizstāvju partija arī atbalsta Skotijas neatkarību, un 2016.gada vēlēšanās zaļie izcīnīja piecas deputātu vietas.

Šajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bijusi augstāka nekā pirms pieciem gadiem, taču pagaidām nav skaidrs, vai šoreiz SNP izdevies lielākā mērā mobilizēt savus atbalstītājus, vai arī tas izdevies unionistiem, kuri iestājas par 314 gadus senās ūnijas saglabāšanu ar Angliju.

Skotijā ir jaukta vēlēšanu sistēma. 73 deputāti tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos saskaņa ar mažoritāro vēlēšanu sistēmu.

Atlikušie 56 deputāti tiek izraudzīti astoņos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos, kuros vietas tiek sadalītas proporcionāli balsu skaitam, kādu ieguvis katras partijas saraksts. Tādējādi šajos apgabalos lielākas izredzes ir mazajām partijām.

Balsu skaitīšanas rezultāti 73 vienmandāta vēlēšanu apgabalos ir gaidāmi jau šodien, bet par atlikušajām vietām , kas izcīnītas daudzmandātu apgabalos, skaidrība būs  tikai sestdien.

Tikmēr Velsas reģionālā parlamenta vēlēšanās saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem vadībā ir leiboristi, kas izcīnījuši vismaz 24 no 60 deputātu vietām.

Konservatīvie ieguvuši astoņas mandātus, bet piecas vietas tikušas velsiešu nacionālistu partijai "Plaid Cymru".