Menu
 

Eiropas vēstures simpozijā plāno spriest par Zedelgemā uzstādīto pieminekli latviešu karagūstekņu piemiņai

  • Autors:  LETA

Novembra beigās Zēdelgemas pilsēta un Beļģijas Otrā pasaules kara vēstures eksperti rīkos Eiropas vēsturnieku simpoziju, kurā paredzēts spriest par Zedelgemā uzstādīto pieminekli latviešu karagūstekņu piemiņai "Latvijas stāvstrops brīvībai" un tā vēsturisko kontekstu, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Šovasar 7.jūlijā Zedelgemā tika noņemta skaidrojošā plāksne pie pieminekļa, lai izvērtētu un nepieciešamības gadījumā papildinātu tajā iekļauto informāciju. ĀM uzsvēra, ka Zedelgemas pašvaldībai nekad nav bijis nodoma demontēt leģionāru piemiņai veltīto pieminekli. Zedelgemā uzstādītais piemineklis piemin vairāk nekā 12 000 latviešu karagūstekņu, kuri Zedelgemas karagūstekņu nometnē atradās no 1945. līdz 1946.gadam.

Beķeris atzīmēja, ka Latvijas vēstniecība Beļģijā ir iesaistīta šī pasākuma sagatavošanas gaitā, tai skaitā Latvijas vēsturnieku dalības nodrošināšanā. ĀM preses sekretārs atzīmēja, ka Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns vizītē ir apmeklējis Zēdelgemas pašvaldību, lai ar pilsētas vadību pārrunātu ar latviešu karagūstekņiem uzstādīto pieminekli saistītos jautājumus. Vēstniekam bijušas sarunas arī ar Flandrijas reģiona un Beļģijas valsts pārvaldes pārstāvjiem un vēsturniekiem.

"Latvijas Ārlietu dienesta uzdevums ir un būs starptautiska Latvijas sarežģītās vēstures skaidrošana. Vēstniecība Beļģijā strādā šajā virzienā un plāno atsevišķu konferenci, kas būtu veltīta Latvijas sarežģītās vēstures tematiem," uzsvēra Beķeris.

LETA jau rakstīja, ka sākotnēji par iespējamiem draudiem latviešu karavīriem veltītajam piemineklim ziņoja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (ETP). Politiķes sabiedrisko attiecību pārstāvis Ģirts Salmgriezis norādīja, ka Vaideres vadībā EP Vēstures atceres grupas deputāti nosūtījua vēstuli Zedelgemas pašvaldībai, aicinot saglabāt pieminekli "Latvijas stāvstrops brīvībai" latviešu karavīriem, kuri bija iesaukti leģionā un pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti Zedelgemas karagūstekņu nometnē.

"Kad uzzināju, ka latviešu karavīriem veltītajam piemineklim draud nojaukšana, sapratu, ka ir steidzami jārīkojas. Tādēļ aicināju kolēģus, ar kuriem kopā strādājam EP Vēstures atceres grupā, kopīgi vērsties pie Zedelgemas pašvaldības vadītājas un deputātiem, skaidrojot šī pieminekļa vēsturisko nozīmi, atspēkojot nepatiesus apgalvojumus un lūdzot to saglabāt," savu rīcību pamatojusi Vaidere.

Pēc deputātes vārdiem, priekšlikums nojaukt pieminekli parādījies nesen un izskanējis vairākos Beļģijas medijos, kur ticis ziņots, ka vairāku vietējo politisko spēku pārstāvji izdarījuši spiedienu uz Zedelgemas pašvaldību, lai tā piemiņas vietu demontētu. Tas tiek pamatots ar argumentu, ka piemineklis latviešu leģionāriem "godinot nacistu līdzstrādniekus". Spiediena rezultātā Zedelgemas pašvaldība esot lēmusi pārdēvēt "Brīvības laukumu", kurā atrodas piemineklis, kā arī mainīt uz pieminekļa novietoto plāksnīti.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.