Krievijas Augstākā tiesa likvidē "Starptautisko Memoriālu"

Prokuratūra savu prasību pamatoja ar likuma par "ārvalstu aģentiem" pārkāpumiem, kurus vairākkārt esot pieļāvis "Memoriāls", kas dokumentē komunistiskā režīma noziedumus un simbolizē Krievijas demokratizācijas procesu pēc PSRS sabrukuma.

Noslēguma sēdē Ģenerālprokuratūras pārstāvis paziņoja, ka organizācija "rada melīgu iespaidu par PSRS kā teroristisku valsti, attaisno un reabilitē nacistiskos noziedzniekus". Viņš piebilda, ka organizācijas galvenais mērķis tagad esot "izkropļot vēsturisko atmiņu", īpaši par lielo tēvijas karu, kā Krievijā mēdz dēvēt Otro pasaules karu.

"Starptautiskā Memoriāla" pārstāvji Ģenerālprokuratūras pretenzijas noraidīja, uzsverot, ka nav likumīga pamata, lai organizāciju likvidētu. Tomēr tiesnese Alla Nazarova atzina, ka "Memoriāls" nav visas savas publikācijas īpaši marķējis, kā tas jādara organizācijām un personām, kuras Krievijas varasiestādes atzinušas par tā dēvētajiem ārvalstu aģentiem. Nazarova uzdeva likvidēt gan "Starptautiskā Memoriāla" centrālās institūcijas, gan organizācijas reģionālās filiāles. Pēc sprieduma pasludināšanas "Memoriāla" pārstāvji paziņoja, ka spriedumu pārsūdzēs, ja nepieciešams, vēršoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Trešdien, 29.decembrī, Maskavas pilsētas tiesa izskatīs analoģisku Maskavas prokuratūras prasību par cilvēktiesību centra "Memoriāls" likvidāciju. Likumu par "ārvalstu aģentiem" Krievijas prezidenta Vladimira Putina autoritārais režīms atklāti izmanto, lai apklusinātu pēdējās opozīcijas paliekas un neatkarīgos medijus.

Tiesas zālē pēc sprieduma paslidināšanas tiesas zālē atskanēja saucieni: "Kauns, kauns!" Atbalstu "Memoriālam", ko 1989.gadā dibināja toreizējie disidenti, kuru vidū bija arī Nobela Miera prēmijas laureāts Andrejs Saharovs, izteikuši desmitiem Krievijas un starptautisko organizāciju, politiķu, zinātnes un kultūras darbinieku. Viņu vidū arī divi citi Nobela Miera prēmijas laureāti no Krievijas - laikraksta "Novaja Gazeta" galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs un bijušais PSRS līderis Mihails Gorbačovs.

Advokāte Marija Eismonta norādījusi, ka "Memoriāla" slēgšana ir "ļoti slikta zīme", taču piebilda, ka organizācija savu darbu turpinās. "Tās nav beigas," vēršoties pie žurnālistiem, uzsvēra Eismonta.

Neskatoties uz salu, pie tiesas ēkas bija pulcējušies vairāki desmiti "Memoriāla" atbalstītāju, no kuriem vairāki tika aizturēti. Pēc sprieduma pasludināšanas policija pieprasīja sabiedrības pārstāvjiem un žurnālistiem izklīst.

"Memoriālu" veido neformāls vietējo organizāciju tīkls, bet "Starptautiskais Memoriāls" Maskavā uztur plašu arhīvu un koordinē vietējo nodaļu darbību. Organizācija veltījusi gadus, lai kataloģizētu komunistiskā režīma noziegumus un to upurus, kas tikuši noslepkavoti vai gājuši bojā komunistu koncentrācijas nometnēs jeb tā dēvētajā Gulagā.

Lēmums par "Memoriāla" likvidāciju vaiņago gadu, kas iezīmējies ar opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu, ar viņa saistīto organizāciju pasludināšanu par ekstrēmistiem un faktisku Krievijas opozīcijas likvidāciju, kā arī vēršanos pret pēdējiem neatkarīgajiem medijiem un tiesību aizstāvjiem, tostarp pat advokātiem, kas atļāvušies tiesas zālē aizstāvēt režīma patiesos vai pat šķietamos pretiniekus.

Taču pat uz šī fona lēmums par "Memoriāla" likvidāciju tiek uztverts kā kaut kas ārkārtējs, par ko tikai pirms dažiem gadiem neviens nebūtu spējis pat iedomāties. Organizācijas atbalstītāji norāda, ka "Memoriāla" slēgšana iezīmē 30 gadus pēc PSRS sabrukuma ilgušā Krievijas demokratizācijas procesa beigas.

Leonīds Bahnovs, kura vectēvu 1937.gadā noslepkavoja komunistiskais režīms, sarunā ar aģentūru AFP izteicies, ka "Memoriāla" slēgšana Krievijai ir traģēdija. "Kādu brīnišķīgu Jaungadu viņi mums sagādājuši," ar rūgtumu piebildis Bahnovs.

"Memoriāls" nenodarbojās ne tikai ar komunistiskā režīma noziegumu dokumentēšanu, bet iestājās arī par pašreizējā režīma politieslodzītajiem, kā arī aizstāvēja dažādu marginalizēto grupu tiesības, īpašu vērību pievēršot Čečenijai, kas faktiski pārvērsta par Putina režīma kreatūras Ramzana Kadirova lēni, kur nedarbojas pat reakcionārie Krievijas likumi.

Organizācija jau gadiem atradusies režīma nežēlastībā, bet tiesas sprieduma priekšvakarā Putins paziņoja, ka tā atbalstot "teroristu un ekstrēmistu organizācijas", pilnībā kliedējot cerības, ka tiesa varētu noraidīt prokuratūras prasību.

Tikmēr Krievijā terors pret režīma oponentiem turpina plosīties. Pirmdien Petrozavodskas tiesa pagarināja "Memoriāla" Karēlijas nodaļas vadītājam Jurijam Dmitrijevam safabricētajā pedofilijas lietā piespriesto 13 gadu cietumsodu, nomainot to uz 15 gadus ilgu ieslodzījumu, kas, ņemot vērā Dmitrijeva vecumu, faktiski pielīdzināms nāves sodam. Savukārt otrdien aizturēti Navaļnija likvidēto reģionālo štābu vadītāji Irkutskā un Tomskā Zahars Sarapulovs un Ksenija Fadejeva.