Menu
 

Kosovas opozīcija pieprasa ES noraidīt uz etniska pamatojuma balstītas izmaiņas robežās

  • Autors:  LETA--AFP

Kosovas opozīcijas partijas ceturtdien aicinājušas Eiropas Savienību (ES) "publiski un skaidri" noraidīt uz etniska pamatojuma balstītas izmaiņas robežās ar Serbiju.

Kosovas prezidents Hašims Tači un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs pēdējos mēnešos ir izrādījuši gatavību pielāgot robežas, lai atrisinātu ilgstošās domstarpības par Kosovas neatkarību. Taču nekādus konkrētus plānus prezidenti nav izklāstījuši.

Vietējie mediji ziņoja, ka apgabals Kosovas ziemeļos ap Mitrovicu, kur lielākoties dzīvo serbi, varētu tikt apmainīts ar etnisko albāņu pārsvarā apdzīvotu teritoriju Serbijas dienvidos. Taču Kosovas opozīcijas partijas vēstulē Eiropas Savienības (ES) augstai ārlietu pārstāvei Federikai Mogerīni paudušas pārliecību, ka šāds plāns ir ne tikai destabilizējošs reģionam, jo varētu radīt ķēdes reakciju, bet arī praksē neīstenojams un izraisītu jaunus konfliktus.

Partijas paziņojušas, ka sagaida no Mogerīni "publisku un skaidru" noraidījumu šādai teritoriju apmaiņai, balstoties uz iedzīvotāju etnisko piederību. Vašingtona un Brisele pagaidām ir atstājušas atvērtas durvis sarunām par teritoriju apmaiņu starp Serbiju un Kosovu. Taču kritiķi brīdina, ka šāds scenārijs var novest pie citām teritoriālajām prasībām Balkānos, sevišķi no albāņiem Maķedonijā un serbiem Bosnijā.

Vēstuli Mogerīni parakstījuši Demokrātiskās līgas (LDK), partijas "Vetevendosje" ("Pašnoteikšanās"), Sociāldemokrātiskās partijas un liberālās Alternatīvas amatpersonas. Opozīcija, kas parasti ir sašķelta, kontrolē 58 no 120 vietām parlamentā, kur ir arī desmit etnisko serbu deputāti. Arī valdošajā koalīcijā pastāv spēcīga pretestība idejai par teritoriju apmaiņu.

Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs ir brīdinājis, ka jebkāda Kosovas sadalīšana vai apmaiņa ar teritorijām ar Serbiju var novest pie kara. Vučičs šomēnes, apmeklējot serbu apdzīvotās teritorijas Kosovā, uzsvēra, ka ātrs risinājums nav iespējams, un norādīja, ka nekāds konkrēts plāns netiek apspriests. Vučičs arī izsauca Kosovas dusmas, nodēvējot bijušo Dienvidslāvijas prezidentu Slobodanu Miloševiču par "dižu serbu līderi".

NATO kara aviācija 1999.gadā bombardēja Serbiju, šādi cenšoties apturēt Miloševiča represijas pret Kosovas albāņu minoritāti. Serbijas bruņoto spēku izvešana no Kosovas bruģēja ceļu tam, ka province 2008. gadā oficiāli pasludināja neatkarību. Tomēr Serbija joprojām uzskata Kosovu par savas teritorijas sastāvdaļu.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.