Lietuvas ekonomikas ministre: Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika
- Autors: LETA--BNS/LRT
Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, otrdien uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.
Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.
"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre. "Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā,"
"Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore." Pēc ministres teiktā, Ķīnas sperto soļu dēļ zaudējumus pieredz uzņēmumi ar Vācijas, Francijas, Norvēģijas, Igaunijas un citu valstu kapitālu.
Brantnere tikšanās laikā apliecinājusi, ka Vācija Lietuvu joprojām uzlūko kā investīciju ziņā drošu un perspektīvu valsti. Viņa piekritusi, ka Eiropas Savienībai vajadzīga vienota ārējās tirdzniecības politika, un norādījusi, ka Lietuvas uzņēmēji, meklējot jaunus tirgus, varētu izmantot arī Vācijas Tirdzniecības kameras pārstāvniecību pakalpojumus.
Kā žurnālistiem sacījusi Armonaite, viņai nav ziņu, ka Vācijas uzņēmumi, kas investējuši Lietuvā, gatavotos aiziet no valsts. "Tādas bažas ir, bet konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti un arī nevar tikt pieņemti, jo situācija var atrisināties," viņa piebildusi, bet atzinusi, ka Lietuvas "debates" ar Ķīnu publiskajā telpā un starptautiskajos medijos situācijai nepalīdz.
Jau ziņots, ka Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai atklāt pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Reaģējot uz Viļņas lēmumu, Ķīna rudenī apturēja kravas vilcienu kustību uz Lietuvu, pārtrauca izsniegt pārtikas eksporta atļaujas, samazināja kredītlimitu un palielināja cenas Lietuvas kompānijām, kā arī dzēsa Lietuvu no savas muitas sistēmas.
Vācijas nostājai šai situācijā var būt ļoti nozīmīga loma. Berlīne ar Pekinu uztur labas tirdzniecības attiecības, kas ir īpaši svarīgas Vācijas autorūpniecībai. Šīs nozares uzņēmumiem "Hella" un "Continental" ir savas rūpnīcas Lietuvā, un saskaņā ar ziņām no informētiem avotiem uz pēdējo Ķīna izdarījusi spiedienu, mudinot pārtraukt Lietuvā ražoto detaļu izmantošanu.