Menu
 

Krievijas parlaments izskatīs iespēju atzīt okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību"

  • Autors:  LETA/AFP

Krievijas parlaments izskatīs iespēju lūgt prezidentam Vladimiram Putinam atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos, piektdien paziņojis Valsts domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins.

Komunisti šonedēļ Valsts domē iesniedza likumprojektu, kas satur aicinājumu Putinam atzīt tā dēvētās Luganskas un Doņeckas republikas, kuras pasludinātas teritorijās, ko Ukrainas austrumos kontrolē Krievijas apbruņotā kaujinieku bandas.

"Viena lieta ir absolūti skaidra - nepieciešams meklēt risinājumu, lai garantētu drošību mūsu pilsoņiem un tautiešiem," "Telegram" lietotnē raksta Volodins.

Viņš pavēstījis, ka nākamnedēļ parlamentā pārstāvēto partiju līderi apspriedīs komunistu iniciatīvu, lai izlemtu, vai to nodot balsošanai plenārsēdē.

Tomēr valsts domes spīkers piebildis, ka vairums frakciju jau paudušas atbalstu komunistu ierosinātajam likumprojektam.

Savā ierakstā Volodins kārtējo reizi apsūdzējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski tā dēvēto Minskas vienošanos ignorēšanā un apgalvojis, ka NATO vēlas Ukrainu "okupēt".

Viņš piebildis, ka tas "izvērtīsies traģēdijā" un ka Maskava to nedrīkst pieļaut.

2014.gadā pēc Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupācijas un tai sekojošās aneksijas Krievija iebruka arī Ukrainas kontinentālajā daļā, okupējot plašas teritorijas Donbasā.

2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.

Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.

Šie noteikumi, kas Kijevai tika uzspiesti tiešu militāru draudu apstākļos no Krievijas puses, Ukrainai patiesībā ir nepieņemami, jo tie faktiski iznīcina tās suverenitāti, un tāpēc to izpildei nepieciešamo likumu apstiprināšana parlamentā reāli nav iespējama.

Savukārt 2019.gadā Putins parakstīja dekrētu par atvieglotu Krievijas pilsonības piešķiršanu šo okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem, un šobrīd Krievijas pases Donbasā izsniegtas jau vairāk nekā 600 000 cilvēku.

Šobrīd Krievija atkal ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Tomēr Maskava uzstāj, ka Kremļa prasības ir nedalāma pakete un pieņemamas negrozītas.

Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve, un tāpēc pieaug bažas, ka viņš varētu izšķirties par kara uzsākšanu.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.