Menu
 

Nausēda: Makrona ierosinājumi ir centieni slēpt politiskās gribas trūkumu Ukrainas uzņemšanai ES

  • Autors:  LETA--BNS

Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosinājumi veidot plašāku demokrātisko valstu politisko kopienu ar Eiropas Savienību (ES) kā kodolu ir mēģinājums piesegt to, ka trūkst politiskās gribas piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu, otrdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Tā Nausēda komentēja Makrona teikto, ka Ukrainas ceļš uz dalību ES ilgs "gadu desmitiem", un ierosinājumu veidot plašāku "Eiropas politisko kopienu" ap bloku.

"Varu apsveikt ierosinājumus veidot paralēlas politiskās kopienas, labi, kā piemēru ideju ģenerēšanai, bet man ir radies iespaids, ka tas ir mēģinājums piesegt acīmredzamu politiskās gribas trūkumu izlēmīgi rīkoties attiecībā uz kandidātvalsts statusa piešķiršanu," Nausēda klāstīja žurnālistiem Jonavas rajona Ruklā, kur viņš Gaižūnu poligonā vēroja militārās mācības "Geležinis vilkas-2022" ("Dzelzs vilks-2022").

"Tas noteikti nav labi, un es domāju, ka pirms tādu ierosinājumu izteikšanas ir jāpajautā Ukrainas viedoklis par tādiem ierosinājumiem un vai tie atbilst tās gaidām," viņš paskaidroja. Vienlaikus Lietuvas prezidents sacīja, ka "nav vīlies" Makrona minētajā termiņā, kurā Ukraina varētu iestāties ES.

"Mēs neesam naivi, un mēs saprotam, ka paies vairāk nekā viens, vairāk nekā divi un, iespējams, pat vairāk nekā astoņi gadi starp brīdi, kad Ukrainai tiek piešķirts kandidātvalsts stauss dalībai ES, un tās pilntiesīgu iestāšanos," atzina Nausēda.

Makrons pirmdien Eiropas Parlamentā sacīja, ka, "iespējams, paies vairākas desmitgades", līdz Ukraina varēs pievienoties ES. Atbilstoši pašreizējiem ES iestāšanās noteikumiem šis process Ukrainai varētu ilgt vairākus gadus, bet patiesībā pat vairākas desmitgades, Makrons sacīja runā, kurā viņš arī aicināja uz ES struktūras maiņu.

Makrons mudināja ES rast "jaunu telpu politiskai sadarbībai" drošības, enerģētikas un transporta jomā ar valstīm, kas nav ES sastāvā, minot Ukrainas centienus pievienoties ES kā piemēru priekšlikumā par noteikumu atvieglošanu dalībai blokā. Vēl pirms Makrona uzrunas Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka Ukraina pirmo atbildi uz tās pieteikumu dalībai ES saņems jūnijā.

Oficiālās ES kandidātvalstis šobrīd ir Albānija, Ziemeļmaķedonija, Serbija, Melnkalne un Turcija. Tiesa gan, iestāšanās sarunu process var vilkties gadiem ilgi. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā oficiālus pieteikumus par uzņemšanu ES iesniegušas arī Moldova un Gruzija.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.