Politologs: Absolūtos skaitļos partija "Likums un taisnīgums" vēlēšanās Polijā ieguvusi balsu pārsvaru, taču valdošajai partijai tas ir liels zaudējums

Ņemot vērā PiS rezultātus, Eiropā uz brīdi ir iestājies atelpas brīdis. Savukārt partijas "Pilsoniskā platforma" (PO) līderis, kādreizējais premjerministrs un bijušais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, neskatoties uz iebildumiem un ne sevišķi veiksmīgiem izteicieniem priekšvēlēšanu kampaņā, ieguvis tautas atbalstu.

Politologa ieskatā, oktobra sākumā notikušais 900 000 cilvēku gājiens Varšavā parādīja, ka poļi tomēr izvēlas iet Eiropas ceļu, nevis to ceļu, kuru viņiem piedāvāja galēji labējā partija "Konfederācija". Ja Kačiņska partija mēģinātu veidot kaut kādu koalīciju, politiskajam spēkam tāpat nebūs balsu vairākuma un valdību veidos Tuska partija.

Taujāts, kāda varētu būt jaunā valdošā koalīcija un kā mainīties Polijas politika, Dukšts norādīja, ka jauna koalīcija nemainīs Polijas politiku, jo jāņem vērā valsts konstitucionālā iekārta. Polijas prezidents Andžejs Duda saglabā savas veto tiesības - viņš var apturēt Sejma vai valdības lēmumu.

"Priekšā gaidāma diezgan liela cīņa, jo būs jāatrod kompromiss starp prezidenta ietekmi un Sejma ietekmi. Manuprāt, jānotiek arī sarunām ar mazajām partijām, ar kurām kopā jāizveido parlamentārais vairākums. Polija nemainīs savu attieksmi pret Ukrainu,", sacīja politologs.

Viņaprāt, saceltā ažiotāža par Polijas un Ukrainas attiecību sašķobīšanos vairāk saistīta ar priekšvēlēšanu "PR" akciju. Daukšts uzsvēra, ka Polija arī turpmāk atbalstīs Ukrainu, arī tad, ja kaut kādā veidā saglabātos Kačiņska vai Mateuša Moravecka valdība.

"Polijas ārpolitikā lielas izmaiņas nebūs. Domāju, ka Polijā nostiprināsies eiropeiskais vektors un Tuska pārvaldības laikā tā kļūs par stabilāku Eiropas vērtību atbalstītāju. Tas ir ļoti labs rādītājs," sacīja Daukšts.

Politologs norādīja, ka patlaban Polija vēlas kļūt par "Austrumu NATO centru". Daukšta ieskatā, Polija grib izveidot joslu, kas sākas no Ziemeļjūras, iet cauri Zviedrijai, Somijai, Igaunijai, Latvijai, Ukrainai un līdz pat Melnajai jūrai. Šī josla atdalītu agresīvo Krieviju no Eiropas.

"Polija pretendēs uz "Austrumu NATO centra" vadīšanu. ASV vēlēšanas notiks 2024.gadā. Mēs nezinām, kādi būs rezultāti. Te gribu atzīmēt, ka savas prezidentūras laikā Donalds Tramps divas reizes apmeklēja Varšavu un uzsvēra Polijas organizējošo lomu NATO Austrumu flangā. Tas varētu būt zīmīgs rādītājs," sacīja politologs.

Viņa ieskatā, iespējamā Tuska vadība uzlabos attiecības ar Vāciju un atteiksies no Kačiņska valdības prasības samaksāt 1,3 triljonus eiro par zaudējumiem, ko nacistiskā Vācija nodarīja Polijai Otrā pasaules kara laikā. Pēc politologa paustā, tas uzreiz uzlabos attiecības starp Poliju un Vāciju. Turklāt tam būtu pozitīva nozīme Eiropas solidaritātes nostiprināšanā un arī palīdzības organizēšanā Ukrainai.

Taujāts, ko Eiropa iegūs no šādas joslas, kas aptver valstis no Ziemeļjūras līdz Melnajai jūrai, politologs atzīmēja, ka šīs valstis ir ar citādāku vēsturi, tās atrodas tuvu Krievijai, cietušas pēc Otrā pasaules kara, šīs valstis pēc būtības bija okupētas. Šo valstu vēsturiskā pieredze atšķiras no tās, kāda ir tālākām Eiropas valstīm, piemēram, Francijai, Portugālei, Spānijai.

"Šim "ģeogrāfiskajam starpslānim", kā es to saucu, ir liela ģeostratēģiska nozīme. Šīs valstis pazīst Krieviju, tā neuzticas Krievijai, atšķirībā no dažām elites grupām Rietumeiropā," sacīja politologs.

Polijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi valdošā nacionālkonservatīvā partija PiS, taču tā nav spējusi izcīnīt absolūto vairākumu, kas paver ceļu opozīcijai pārņemt varu, liecina pirmdien publicētie nobalsojušo vēlētāju aptauju jaunākie rezultāti.

Saskaņā ar aptauju, ko veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Ipsos", PiS ieguvusi 36,6% balsu un attiecīgi 198 no 460 Seima deputātu vietām.

Lielākā opozīcijas apvienība - "Pilsoniskā koalīcija" (KO), kurā bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā liberāli konservatīvā PO apvienojusies ar dažādām liberālām un pat kreisām sīkpartijām, - izcīnījusi 31% balsu un attiecīgi 161 mandātus.

Trešajā vietā ierindojusies agrārās Polijas Tautas partijas un centriski labējās partijas "Polija 2050" apvienība "Trešais ceļš" (TD), kuru atbalstījuši 13,5% vēlētāju, bet ceturtā ir centriski kreisā partija "Jaunie kreisie", kas ieguvusi 8,6% balsu. TD parlamentā būs 57 vietas, bet "Jaunajiem kreisajiem" - 30.

Abi šie saraksti tiek uzskatīti par potenciālajiem KO koalīcijas partneriem. Šim trīs partijām saskaņā ar nobalsojušo aptaujām Seimā kopā būtu 248 vietas, kas nodrošinātu tām valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu.

Tikmēr PiS un tās iespējamajiem koalīcijas partneriem - galēji labējai partijai "Konfederācija", kas ieguvusi 6,2% balsu, arī pārvarot iekļūšanai Seimā noteikto 5% barjeru, kopā būtu tikai 212 vietas. "Konfederācija" ieguvusi tikai 14 vietas un partijas pārstāvis rezultātus raksturoja kā sakāvi.

Turklāt priekšvēlēšanu kampaņas laikā "Konfederācija" atkārtoti paziņojusi, ka nevēlas sadarboties ar PiS.

"Ipsos" paziņoja, ka tās jaunākie dati apvieno aptauju rezultātus ar daļējiem oficiālajiem rezultātiem un var atšķirties no galīgajiem vēlēšanu rezultātiem par diviem procentpunktiem.

Paredzēts, ka oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks pasludināti otrdienas pusdienlaikā.

Tusks jau paziņojis, ka PiS "valdīšana ir beigusies", un opozīcijas rezultātu nodēvēja par "gaišu dienu".

"Šis drūmais periods ir beidzies, "Likuma un taisnīguma" valdīšana ir beigusies," uzrunājot savus atbalstītājus paziņoja, Tusks, piebilstot, ka vēlēšanās "uzvarējusi Polija, uzvarējusi demokrātija".

"Mēs kopā esam paveikuši lielu lietu. Mēs esam izcīnījuši brīvību, mēs esam izcīnījuši demokrātiju, mēs esam izcīnījuši mūsu mīļoto Poliju," paziņoja Tusks.

Tikmēr "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis paziņoja, ka viņa partija ir uzvarējusi "ceturtajās parlamenta vēlēšanās" un "trešajās pēc kārtas" pēc uzvarām 2015. un 2019.gadā.

Kačiņskis, kurš ieņem vicepremjera amatu, sacīja, ka šis rezultāts ir "liels panākums mūsu partijai un mūsu Polijas vīzijai", piebilstot, ka vēl jāgaida, "vai to varēs pārvērst vēl vienā pilnvaru termiņā".

"Trešā ceļa" līdzpriekšsēdētājs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs paziņoja, ka "šobrīd Polijā notiek lielas pārmaiņas. Tas nebūtu noticis, ja nebūtu izveidots "Trešais ceļš"".

Cits "Trešā ceļa" līdzpriekšsēdētājs Simons Holovņa pavēstīja, ka ""Trešais ceļš" tiecas kļūt par demokrātijas enkuru Polijā. Šķiet, ka šis mērķis tiks sasniegts".

Viens no "Jaunie kreisie" līderiem Vladimirs Cažastijs paziņoja, ka "kreisie pēc 18 gadiem atgriežas valdībā. Mūsu solījumi tiks izpildīti".

Pēc viņa teiktā, rezultāti nozīmē, ka "bez kreisās partijas nevar būt valdības". Viņš piebilda, ka "politiskā partija pastāv, lai iegūtu varu un, izmantojot varu, pārvērstu savus sapņus realitātē".

Šoreiz bijusi rekordliela vēlētāju aktivitāte, kas sasniegusi 72,9%, tā bijusi augstākā kopš 1989.gada.