Horvātijas parlamenta vēlēšanas uzvar valdošie konservatīvie

HDZ izcīnījusi 60 no 151 vietas parlamentā, liecina rezultāti no vairāk nekā 90% vēlēšanu iecirkņu. Iepriekšējās vēlēšanās 2020.gadā konservatīvie ieguva 66 vietas.

Sociāldemokrātu (SDP) vadītā centriski kreisā koalīcija ieguvusi 42 deputātu vietas.

"HDZ trešo reizi [pēc kārtas] pārliecinoši uzvarējusi parlamenta vēlēšanās," šorīt saviem atbalstītājiem Zagrebā paziņoja Plenkovičs, paziņojot, ka HDZ sāks meklēt partnerus, lai izveidotu jauno valdību.

SDP līderis Pedža Grbins atzina, ka rezultāti nav tādi, kādus partija vēlējās, taču tie "parādīja, ka (..) cilvēki grib pārmaiņas".

Labējā partija "Tēvzemes kustība" ir ierindojusies trešajā vietā ar 14 deputātu mandātiem. Analītiķi lēš, ka tai ir liels potenciāls koalīcijas sarunās, un tā var kļūt par noteicēju jaunās valdības veidošanā.

Ultrakonservatīvie un kreisā zaļo partija ieguvušas attiecīgi 11 un desmit vietas parlamentā.

Politologi prognozē, ka jaunās valdības veidošana būs ļoti sarežģīts process.

Šoreiz vēlēšanās bija novērojama augsta velētāju aktivitāte, tai sasniedzot 60%. 2020.gadā vēlētāju aktivitāte bija 47%.

Vēlēšanas raksturoja sīva konkurence starp Maskavai draudzīgo sociāldemokrātu prezidentu Zoranu Milanoviču un konservatīvo Plenkoviču. Mēnešiem ilgi šķita, ka Plenkoviču un HDZ gaida viegla uzvara, kas viņam nodrošinātu trešo termiņu premjera amatā. Taču marta vidū tautā populārais Milanovičs negaidot paziņoja, ka pretendēs uz premjerministra amatu no SDP.

Būdams prezidents, Milanovičs nācis klajā ar daudziem populistiskiem un prokremliskiem izteikumiem.

Horvātijā vēlēšanas bija paredzētas rudenī, bet Plenkovičs, kā uzskata novērotāji, vēlējās pirmstermiņa vēlēšanas, lai apturētu savu popularitātes reitingu lejupslīdi. Premjers pēdējā laikā izpelnījies kritiku par politiku mediju un tiesu nozarēs, un viņu atbalsta pavisam neliels vairākumus likumdevēju.

HDZ Ahilleja papēdis ilgstoši bijusi korupcija, un vairāki Plenkoviča ministri bijuši spiesti atkāpties pēc apsūdzību izvirzīšanas.

Milanovičs aktīvi izvērsa priekšvēlēšanu kampaņu visā Horvātijā, neraugoties uz valsts augstākās tiesas lēmumu, ka viņš var piedalīties vēlēšanās tikai tad, ja vispirms atkāpjas no prezidenta amata. Plenkovičs, apsūdzēja Milanoviču konstitūcijas pārkāpšanā, naida runas lietošanā un nosauca viņu par gļēvu, jo viņš neatkāpās no amata.

Plenkovičs vairākkārt ir apsūdzējis Milanoviču prokrieviskā noskaņojumā, jo viņš kritizēja ES atbalstu Ukrainai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma un iebilda pret Ukrainas karavīru apmācīšanu Horvātijā, kas ir NATO dalībvalsts.

Milanovičs, kurš ir nosodījis karu Ukrainā, solījis aizsargā Horvātijas intereses, neļaujot valsti ievilkt karā.

HDZ ir dominējusi uz Horvātijas politiskās skatuves kopš neatkarības iegūšanas 1991.gadā, bet SDP bijusi opozīcijas balsts.