Menu
 

Rinkēvičs: Makrons ir sadzirdējis ES dalībvalstu iebildumus pret vienotu Eiropas armiju

  • Autors:  LETA

Francijas prezidents Emanuels Makrons, ieskicējot savu vīziju Eiropas nākotnei, ir sadzirdējis daudzu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iebildumus pret vienotu Eiropas armiju, aģentūrai LETA pauda ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Lūgts komentēt to, kādēļ Makrons savā vīzijā izvēlējies runāt par drošības un aizsardzības līgumu, nevis Eiropas armiju, ministrs norādīja, ka Makrons acīmredzot ir sadzirdējis to, ko par Eiropas armijas ideju ir teikušas daudzas ES dalībvalstis, tajā skaitā Latvija.

Makrons savā vīzijā minējis, ka drošības un aizsardzības līgumam ir jādefinē ES nepieciešamos pienākumus sadarbībā ar NATO un Eiropas sabiedrotajiem, tajā skaitā militārā budžeta palielināšana, dzīvē ieviesta savstarpējās aizsardzības klauzula un Eiropas drošības padomes izveide, kas, pieaicinot kā partneri Lielbritāniju, sagatavotu kopīgos lēmumus.

Ministrs pauda atbalstu Eiropas drošības padomes izveidei, kas nodrošinātu vienotāku un koordinētāku pieeju. Vienlaikus viņš vērsa uzmanību, ka drošības un aizsardzības līgums nedrīkstētu būt pretrunā NATO, proti, būtu skaidri jānosaka, ka tas var papildināt aliansi, bet nedrīkst to aizstāt vai graut jau tā trauslās transatlantiskās attiecības.

Rinkēvičs minēja, ka Francijas prezidenta vēstījums par drošības un aizsardzības līgumu ir aicinājums stiprināt un attīstīt konkrētas aizsardzības sfēras, kā arī tērēt vairāk aizsardzībai un vienoties par konkrētu sadarbības modeli aizsardzības industrijas unificēšanai.

"Vīzijā tiek pamatoti runāts par to, ja Ķīna un ASV aizsargā savu tirgu, tad ES ir tiesības aizsargāt savu tirgu visās jomās, kas ir pareizi. Bet neveidosim kādus papīra tīģerus, kam nav reālas ietekmes, tā vietā koncentrēsimies uz lietām, kas ir svarīgas, – militārā mobilitāte un konkrēti projekti," uzsvēra politiķis.

Komentējot citas idejas, viņaprāt, ir ļoti būtiski, ka vīzijā Makrons daudz runā par Eiropas demokrātijas aizsardzību, proti, ideju par to, ka ES jāstrādā un jāveido koordinējoša struktūra kibertelpas aizsardzībai un cīņai pret trešo valstu finansējumu politiskajām partijām jeb citu valstu ietekmei ES dalībvalstu politiskajā procesā.

Šobrīd jautājums par to, kā sargāt Eiropas demokrātiju, mazināt populismu un nepieļaut trešo valstu ietekmi, ir viens no diskusiju tematiem, kaut gan pirms četriem gadiem par to runāja vien Baltijas valstis, Polija un dažas Skandināvijas valstis.

Tāpat vīzijā tiek runāts par vienotu standartu algas un darba tiesību ziņā, tomēr Rinkēvičs pauda pārliecību, ka vienlaikus ir jārunā par efektīvu konverģences politiku, lai izlīdzinātu ekonomiskās atšķirības starp dalībvalstīm, kur būtiska ir kohēzija un tiešmaksājumi. Tas savukārt nozīmējot būtisku ES budžeta palielinājumu, nevis samazinājumu, par ko iestājas daudzas dalībvalstis.

Francijas prezidents arī minējis, ka Eiropai jābūt vērstai uz Āfriku, ar kuru ir jāizveido nākotnes līgums, tādējādi uzņemoties kopīgu likteni, atbalstot Āfrikas attīstību uz augstu mērķu pamata. Rinkēvičs gan vērsa uzmanību, ka Eiropai jābūt vērstai arī Austrumu, Rietumbalkānu un dienvidu kaimiņu reģiona virzienā, jo nedrīkstot aizmirst par saviem ideāliem un liegt tos citiem.

Viņaprāt, daudz jādiskutē arī par Šengenas zonas reformēšanu, kam piekrīt Rinkēvičs un ko piedāvā Makrons. Pēc ministra domām, būtu jābūt spēcīgākais robežas kontrolei un vienādiem patvēruma piešķiršanas nosacījumiem. "Tomēr tad mums ir jābūt striktiem nosacījumiem, nodalot bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, skaidri pasakot, ka virzāmies uz vienotu patvēruma politiku ar stingriem, nevis liberāliem kritērijiem. Pretējā gadījumā ES projekts tiktu grauts," teica ministrs, paužot šaubas par to, vai būtu nepieciešama Makrona ierosinātā Eiropas patvēruma biroja izveide.

Pēc politiķa domām, ļoti mobilizējoši esot tas, ka viens no Eiropas lielvalstu vadītājiem pateicis, ka ES vai Eiropas projektu nevar uzskatīt par pašsaprotamu. ""Brexit" un galēji kreiso un galēji labējo radikāļu aktivizēšanās parāda, cik būtisks un trausls ir Eiropas projekts, un to, ka tas ir jāsargā," piebilda politiķis.

Rinkēvičs arī minēja, ka Makrons ar vīziju nācis klajā tieši šobrīd, lai mēģinātu sniegt savu piedāvājumu ļoti fragmentētajam un populistiskajam stāstam par to, ka viss Eiropā ir slikti. "Ar visām problēmām un trūkumiem šis ir pozitīvs solis," piebilda ministrs.

Viņš skaidroja, ka Makrona vīzija ir manifests, kas domāts diskusijām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, un par kādām konkrētām idejām būs jālemj dalībvalstīm, jaunajam EP un jaunajai Eiropas Komisijai (EK). "Katrs uz EP mērķējošs deputāts katrā dalībvalstī nāks ar savu redzējumu. Ja būs kādas idejas, par kurām būs diskusija, tad tas būs solis uz priekšu. Atkarībā no tā, kādas būs diskusijas, EP deputāti, EK, Padome un arī Francija varēs diskutēt par noteiktu soļu speršanu," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka vīzija dod iespēju EP kandidātiem, nākamajiem komisāriem un dalībvalstīm konkrētas idejas virzīt uz priekšu, ja tam būs pietiekams atbalsts EP.

Makrons pirmdien ieskicēja savu vīziju Eiropas nākotnei, aicinot reformēt Šengenas zonu un izveidot jaunu ES aģentūru "demokrātijas aizsardzībai" pret kiberuzbrukumiem un viltus ziņām. Viņš sacīja, ka visām valstīm, kas grib piederēt Šengenas zonai, vajadzētu akceptēt gan stingrāku ārējo robežu kontroli, gan vienotu patvēruma politiku migrantiem. Makrons ierosināja, ka Eiropai būtu vajadzīgi vienoti robežapsardzes spēki, kā arī kopīgs birojs patvēruma pieteikumu izskatīšanai. Makrons jau 2017.gada septembrī teiktā runā bija aicinājis uz lielāku drošības sadarbību Eiropā un vienotas patvēruma politikas pieņemšanu.

 

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.