Meksika aicina Spāniju un Vatikānu atvainoties par koloniālismu, Spānija nepiekrīt
- Autors: LETA--AFP
Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors pirmdien aicināja Spāniju un Vatikānu atvainoties par koloniālisma laika cilvēktiesību pārkāpumiem, bet Spānija atbildēja, ka "stingri noraida" šādu aicinājumu.
Spānijas gadsimtiem ilgā dominēšana Latīņamerikā ar Romas katoļu baznīcas atbalstu no vēstures grāmatām nonāca aktuālajā politikā, kad Meksikas prezidents aicināja Spānijas karali Felipi VI un Romas pāvestu Francisku atvainoties par iekarošanu un pēc tās izdarītajiem pārkāpumiem.
"Es esmu nosūtījis vienu vēstuli Spānijas karalim un otru – pāvestam, aicinot pilnīgi atskaitīties par pārkāpumiem un mudinot viņus atvainoties iedzimtajām tautām par to, ka tika pārkāpts tas, ko mēs tagad saucam par cilvēktiesībām," sacīja Lopess Obradors.
"Bija slaktiņi un apspiestība. Tā sauktā iekarošana tika veikta ar zobenu un krustu. Viņi cēla savas baznīcas uz tempļiem," piebilda kreisas Meksikas prezidents. "Ir pienācis laiks izlīgumam. Tomēr vispirms jālūdz piedošana."
Spānija nekavējoties un kategoriski noraidīja šo aicinājumu. "Spānijas valdība izsaka dziļu nožēlu par to, ka ir publiskota Meksikas prezidenta vēstule, kas nosūtīta viņa majestātei karalim," bija teikts valdības paziņojumā. "Par spāņu ierašanos tagadējā Meksikas teritorijā pirms 500 gadiem nevar spriest pēc mūsdienu apsvērumiem," teikts šajā paziņojumā. "Abas mūsu brālīgās nācijas vienmēr ir zinājušas, kā lasīt mūsu kopīgo vēsturi bez dusmām un ar konstruktīvu perspektīvu."
Lopess Obradors nāca klajā ar šiem izteikumiem videoierakstā, kas tika uzfilmēts, prezidentam apmeklējot maiju piramīdas viņa dzimtā Tabasko štata Komalkalko pilsētā, un tika ievietots sociālajā tīklā "Facebook" un tviterī. Viņš vēlāk apmeklēja netālu esošo Sentlas pilsētu, kur 1519. gada 14. martā notika pirmā kauja starp spāņu konkistadora Ernana Kortesa spēkiem un vietējiem iedzīvotājiem.
Kortesa mazāk nekā 1000 vīru armija sakāva acteku impēriju, pateicoties Jaunajā pasaulē līdz tam neredzētajiem zirgiem, zobeniem, šaujamieročiem un viņu ievazātajām bakām, un iesāka trīs gadsimtus ilgu Spānijas valdīšanu līdz Meksikas neatkarības proklamēšanai 1821. gadā.
"Šajā periodā tika noslepkavoti tūkstošiem cilvēku. Viena kultūra un civilizācija tika uzspiesta citai," vēlāk savā runā sacīja Meksikas prezidents. Viņš piebilda, ka arī pats plāno atvainoties, "jo iedzimto tautu apspiešana turpinājās pēc koloniālā perioda".